Pārsteigumi un novērojumi pēc "Zelta globusu" izdalīšanas
Zelta globusi, iepriekšējo gadu neobjektivitātes skandālu apvīti, vairs nav Holivudas Ārzemju preses asociācijas paspārnē, bet gan citas – TV un dažādu apbalvošanas šovu producējošās kompānijas "Dick Clark Productions" – pārraudzībā. Balsotāju rindās ir ap 300 profesionāļu no visas pasaules, tostarp Latvijas.
Nominantu un arī laureātu vidū redzam arī daudzus Eiropas un citu valstu kinodarbus. Visvairāk – 5 balvas – saņēma Kristofera Nolana biogrāfiskā drāma par atombumbas izgudrotāju Robertu Openheimeru, tostarp kā labākā filma un labākais režisors. Šie dāsnie apbalvojumi ir pārsteidzoši, jo, salīdzinot ar citiem pretendentiem, piemēram, Džonatana Gleizera "Interešu zonu" vai Žistīnes Triē "Kritiena anatomiju", kas tomēr reprezentēja daudz jauneklīgākas, radošākas un interesantākas formas, "Openheimers" ir mazāk oriģināla, vienmuļāka un pat smagnēja filma.
Ar šo balvu sadalījumu redzam, ka no "Zelta globusu" redzes fokusa pamatplūsmas kino komerciālie smagsvari nekur nav pazuduši; simboliski "Openheimera" triumfs ir kā žests Holivudas eposiem, kas spēj veicināt kino skatīšanos kinoteātros.
Prieks par japāņu animācijas lielmeistaru Hajao Mijadzaki, viņa filma "Zēns un gārnis", kas šobrīd skatāma arī pašmāju kinoteātros, tika izvēlēta kā labākā animācija. Tāpat gandarījumu sniedz tas, ka novērtēta grieķu režisora Jorga Lantimosa neprātīgā feminisma un Frankenšteina līgavas odiseja "Nabaga radības", šo filmu repertuārā redzēsim jaunnedēļ.
Kas jauns pie mums?
Tikmēr pašmāju infotelpā sastopamies ar skatītāju neizpratni par to, kāpēc Nacionālajai kinobalvai ir nominētas filmas un seriāli, kas vēl nav iznākuši uz ekrāniem. "Lielā Kristapa" nolikums ļauj gan pieteikt, gan nominēt vēl neizrādītus darbus. Taču lielākajai daļai vēl neizrādīto darbu pirmizrādes paredzētas tuvāko mēnešu laikā, līdz ar to piešķirtās nominācijas var kalpot kā papildu intereses veicinātājas.
Neapšaubāmi, korekts solis gan no "Lielā Kristapa" organizatoriem, gan nominēto darbu producentiem būtu līdz ar nomināciju izziņošanu skaidri auditorijai pavēstīt par to, kad darbi būs skatāmi.
Viens no nominētajiem darbiem, Elzas Gaujas sirsnīgais stāsts par vecumdienām, mīlestību un Alcheimera slimību – filma "Pastkarte no Romas" – pie skatītājiem nonāk jau šonedēļ – 12. janvārī. Filma vēsta par pastnieku pāri – abi cītīgi strādā, sarkanbaltā podiņā taupīgi atliek naudu nebaltai dienai un paralēli ilgojas aizbraukt ilgi izsapņotā ceļojumā uz Itālijas galvaspilsētu Romu. Galvenajās lomās redzam aktierus Jāni Jarānu un Indru Burkovsku; abu tēli ir aizkustinoši trausli. Jānis Jarāns, kurš sabiedrībai vairāk pazīstams komēdijas žanrā, šeit sevi apliecina kā lielisku drāmas aktieri. Šī ir režisores otrā spēlfilma, iepriekšējā bija traģikomēdija "Mamma vēl smaida". Abi darbi Elzu Gauju apliecina kā vērīgu, empātisku un ārkārtīgi jūtīgu ģimenes stāstu vēstītāju. Viņas filmu vizuālais veidols ir reālistisks un nepretenciozs, taču tajos atrodami ārkārtīgi lieli un cildeni jautājumi par cilvēciskajām attiecībām.
Ko vēl skatīties?
Kinoteātros šonedēļ redzama britu režisores Džoannas Hogas jaunākā filma "Mūžīgā meita" ("The Eternal Daughter"). Filma ir nedaudz sirreāls gan atmiņu, gan spoku stāsts. Džoanna Hoga ir viena no britu kino zināmākajām režisorēm. Savos agrīnajos darbos izcēlusi tādus aktierus kā Toms Hidlstons (šobrīd plaši zināms no "Marvel" supervaroņu sāgām) un Tilda Svintone, kas bijusi režisores skolasbiedre un spēlējusi režisores pirmajās filmās. Tilda Svintone ir redzama arī "Mūžīgajā meitā", turklāt dubultlomā. Viņas spēja tik ticami iemiesot divas varones, kuras nepārtraukti mijiedarbojas, šim gotiskajam stāstam pievieno cilvēcīgu, empātisku dimensiju par mātes un meitas attiecībām, kā arī tuvinieka zaudējumu.
Šo trešdien, 10. janvārī, sākas Rīgas Kino muzeja rīkotā kinolektorija "Tas, ko tu nedrīksti nezināt" 19. sezona. Lektorija centrālā tēma šoreiz ir cilvēka attiecības ar slavu. Ar kinoekspertu ievadvārdiem kopumā 6 seansos līdz 27. martam redzēsim gan zīmīgus kinoklasikas darbus, gan mazāk zināmas kino pērles. Lektorija pirmais seanss ir Čārlija Čaplina 1952. gada filma "Rampas ugunis". Tā ir viena no aktiera un režisora personiskākajām filmām par slavas iešanu rokrokā ar aizmirstību.
Lektorija 19. sezona: no 10. janvāra līdz 27. martam.
