"Laipnības veidi"
Šonedēļ kinoteātru repertuārā nonāk grieķu režisora Jorga Lantima jaunākā filma "Laipnības veidi" ("Kinds of Kindness") – viens no gaidītākajiem kinodarbiem šovasar. Filma piedzīvoja pasaules pirmizrādi maijā aizvadītajā Kannu kinofestivālā, kur viens no tajā spēlējošajiem aktieriem – Džesijs Plemonss saņēma balvu par labāko aktierdarbu.
Jorgs Lantims, jāatgādina, ir aizvadītā gada, šķiet, apspriestākās filmas – sirreālās fantāzijas "Nabaga radības" ("Poor Things") režisors. Lantims nu jau aptuveni desmitgadi strādā ar starptautiski zināmiem aktieriem, un viņa filmas tiek plaši izrādītas, saņem pasaulē nozīmīgākās godalgas (piemēram, "Oskarus"), taču savu vietu kinopasaulē Lantims iekaroja krietni agrāk – 2009. gadā, kad iznāca drāma "Acuzobs" ("Dogtooth"). Šī un dažas citas Lantima veidotās filmas tika kritiķu pieskaitītas tā sauktajam "grieķu dīvainā" kino strāvojumam (greek weird wave). Šī strāvojuma, tāpat arī paša Lantima darbu tipiska iezīme ir varas attiecību pētīšana – proti, ko varas pozīcijās esošie var likt darīt pārējiem un cik daudz pakļautībā esošie ir gatavi pārkāpt paši savas robežas.
"Laipnības veidi" savā ziņā ir uzskatāma par atgriešanos pie šīm tēmām un arī grieķu dīvainā kino stilistikas (saku atgriežas, jo "Nabaga radības" bija zināms izņēmums režisora filmveidē gan tematiski, gan estētiski). Šī filma ir triptihs – to veido trīs īsmetrāžas stāsti, kuros dažādus varoņus spēlē aktieri Emma Stouna, Vilems Defo, Džesijs Plemonss un citi. Tipiski Lantima darbos piekoptajai manierei – varoņi runā vienmērīgā stakato tonalitātē, bieži izsaka lietas, kam saskaņā ar sabiedrībā pieņemtajām normām būtu jāpaliek neizteiktām, un viņus vieno beznosacījuma pakļaušanās autoritātei. "Laipnības veidu" varoņi ir gatavi izraisīt auto avārijas, dzīvot (ēst, melot) pēc grafika, tāpat kā otram atdot savu mazo pirkstiņu (filmā pavisam burtiski). No jauna – tipiski Lantima daiļradei – šīs tēmas ir atspoguļotas līdz absurdam apzinātā pārspīlējumā un melnā humorā.
Vai šis kinodarbs ir viens no režisora veiksmīgākajiem? Visticamāk, ka nē, jo tajā zem ekscentrisma bangojošās virsmas pārmērīgi liela dziļuma nav, taču aktierdarbi ir lieliski un šābrīža pasaulē Lantima darbā uzdotie pakļaušanās jautājumi ir ārkārtīgi aktuāli.
Seansi kinoteātros no 11. jūlija.
"Taksists"
Sestdienas, 13. jūlija, vakarā Latvijas Televīzijas pirmajā kanālā būs skatāma Mārtina Skorsēzes 1976. gada filma "Taksists" ("Taxi Driver"). Šī filma ir pieskaitāma kino klasikas kanonam un nereti (un pamatoti) tiek vērtēta kā viena no labākajām filmām, kas jebkad uzņemta. Tā ir fundamentāls pagrieziena punkts gan režisora Mārtina Skorsēzes, gan aktieru Roberta de Niro un Džodijas Fosteres karjerās.
Filma ir tumšs psiholoģiskais trilleris, kura galvenais varonis ir Vjetnamas kara veterāns Treviss Bikls (de Niro ikoniskajā atveidē) uzņemas taksista darbu, lai aizpildītu kara traumu radītā bezmiega stundas. Septiņdesmito gadu Ņujorka ir vardarbības pilna; pagrieziena punkts un Bikla varoņa "noraušanās no ķēdes" notiek tad, kad viņš sastop 12 gadus veco Īrisu, kas ir spiesta sevi pārdot. Nespējot aptvert netaisnību un, iespējams, to, ka viņš ir karojis Vjetnamā morāli pagrimušas valsts labā, viņš uzņemas taisnības sarga un soģa lomu.
Filmas uzņemšanu pavada daudzi nostāsti – viens no tiem vēsta, ka zināmāko de Niro frāzi, pie spoguļa izteikto "Vai tu runā ar mani" aktieris filmā ieviesis pats, improvizējot. Tāpat, gatavojoties lomai, tolaik jau pazīstamais aktieris pats piestrādājis par taksistu.
Filma ir viens no tiem kinodarbiem, kas laika gaitā ir kļuvis tikai labāks, jo psiholoģiskais dziļums, kas novērojams varoņu darbībās, ir izstrādāts ar ķirurģisku precizitāti. Un, protams, šī filma ir sāpīgi aktuāla tematiski – pasaulē, kur notiek asas vērtību sadursmes.
Latvijas Televīzijas pirmajā kanālā 13. jūlijā pulksten 22.10.
