Par to, ko mūsu ekonomikai un kino industrijai var dot šādi projekti, Latvijas Radio raidījumā "Krustpunktā" diskutēja Latvijas investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) direktors Raivis Bremšmits, Finanšu ministrijas Budžeta attīstības politikas departamenta direktors Kārlis Ketners, ekonomikas ministrs Viktors Valainis ("Zaļo un zemnieku savienība"), Nacionālais kino centra direktore Dita Rietuma un Latvijas filmu servisa producentu asociācijas pārstāvis Jānis Kalējs.
Raksta ceļvedis
- Kārtība, no kādiem tēriņiem valsts atmaksā naudu tiem, kuri filmē kino projektus Latvijā
- Apņēmība – nostabilizēt esošo sistēmu ilgtermiņā
- Programmas pāriešana Ekonomikas ministrijas pārziņā: iemesli un rezultāti
- Birokrātiskas problēmas, ko šogad plāno atrisināt
- Salīdzinājums ar Lietuvā un Igaunijā esošām programmām, un kāpēc tā nevar Latvijā
- Nākamā gada budžetā cer atvēlēt investoru piesaistes sistēmai četrus miljonus eiro līdzšinējo 850 tūkstošu vietā
Pavasara pārmaiņas
Tas, kas Latvijai piesaista un interesē ārzemju kino investorus, ir daļas no šeit iztērētās naudas atgriešana, taču šī gada pavasarī mainījās kārtība, no kādiem tēriņiem valsts atmaksā naudu tiem, kuri filmē kino projektus Latvijā.
"Pavasarī mainījās tie nodokļi, kas tiek attiecināti. Iepriekš tie bija darbaspēka, tātad iedzīvotāju ienākuma nodoklis, bet pavasarī notika pieejas maiņa, vecajai kārtai to vēl attiecināja, bet jaunajai tas faktiski bija tikai pievienotās vērtības nodoklis. Vienlaikus, protams, bija arī [noteikums], ka līdzfinansējums nepārsniedza šos te 20% no attiecināmajām izmaksām," skaidroja LIAA direktors Raivis Bremšmits.
"Daudzi filmu projekti nav viena gada, tie ir vairāku gadu projekti, un tā nav arī tikai dažu gadu sadarbība, it īpaši, ja ir runa par lielākām organizācijām. Ir pavisam vienkārši. Ja mēs apskatāmies pēdējo atlases kārtu un mums iesniegto apmēru, mums ir uz 3,6 miljoniem filmas. Mums nemaz tik daudz finansējuma nebūtu, ko šobrīd atbalstīt," norādīja Bremšmits.
Bremšmits norādīja, ka ārzemju investoriem neinteresē, caur kādiem nodokļiem un kādā veidā notiek finansējuma atmaksa. Viņi vēlas dzirdēt vienkāršu matemātiku – ja mēs ieguldām tik, cik no tā mēs saņemsim atpakaļ.
Budžets nespēj tikt līdzi nozares attīstībai
Ekonomikas ministrs Viktors Valainis tikmēr uzsvēra, ka labā lieta, kas pēdējo gadu laikā ir notikusi, ir Latvijas filmu nozares attīstība. Nozares atbalstam pieejamais budžets tam šobrīd nespēj tikt līdzi.
"Mūsu filmu nozare gadu no gada šobrīd stipri pieaug, šīs atbalsta programmas dod rezultātu, un arī pati industrija spēj piesaistīt arvien lielākus un lielākus projektus. Tā pozitīvā lieta ir tā, ka tie kļūst jau par vairāku gadu projektiem ar tiešām lieliem budžetiem. Ja mēs skatāmies, kas mums ir ierakstīts valsts budžetā, nu tad
valsts budžetā tur ir nepilns miljons, 850 tūkstoši, kas ir tajā daudzgades plānā ielikti iekšā, kas ir daudz par maz, lai kādam lielam projektam nogarantētu to, ka nākamajā gadā viņam būs šis pieejamais finansējums," pauda Valainis.
Vienlaikus ekonomikas ministrs uzsvēra, ka par spīti budžeta šaurībai, šī gada sākumā filmu nozare tika aicināta tāpat pieteikties ar saviem projektiem, un nauda visu šo projektu īstenošanai tika atrasta.
Līdz ar to tā nenoteiktība, ko izjūt kino industrija, slēpjas tajā, ka nauda ir nevis budžetā skaidri ierakstīta, bet gan gada laikā tiek meklēta, "grozot un meklējot iekšējos resursus", skaidroja Valainis. Viņš atzina, ka tā nevajadzētu būt, un budžetā tam būtu jābūt konkrēti atvēlētiem līdzekļiem.
"Protams, jo tas ir likumsakarīgi, un mēs saprotam to, ir dažādi šie aprēķini, ka katrs ieguldītais viens eiro šajā jomā tiešā veidā ekonomikā atnes to pašu eiro un vēl 20 centus klāt. Tā kā mēs kā valsts savā ziņā pat nopelnām, neskatoties vēl uz tiem blakus līdzi esošajiem ieguvumiem, ko tas dod, – tā ir gan valsts tēla reklamēšana, gan pasaules acu piesaistīšana Latvijai," norādīja Valainis.
Viņš pozitīvi vērtēja sabiedrībā, filmu nozarē un arī valdībā pašreiz notiekošo diskusiju par šo jautājumu, jo, viņaprāt, tā sniegs labu rezultātu.
"Mēs šo jautājumu pirmo reizi nofiksēsim ilgtermiņā. Šobrīd ir četru gadu budžets. Vai izdosies to nofiksēt uz četriem gadiem uz priekšu – to mēs redzēsim vēl pēc sarunām ar finanšu ministriju, bet šobrīd man izskatās, ka uz kādiem trijiem gadiem mēs noteikti to nofiksēsim," pauda Valainis.
Iepriekš programma bija Nacionālā kino centra pārziņā
Nacionālais kino centra direktore Dita Rietuma norādīja, ka naudas atmaksas sistēma, kas Latvijā darbojās iepriekšējos gados, nenoliedzami piesaistīja ārzemju investorus Latvijas kino industrijai.
"Šīs angļu valodā tā dēvētās cash rebate vai tax incentive shēmas, vai finansējuma programmas darbojas faktiski visās Eiropas valstīs.
Eiropas valstis ļoti, teiksim tā, pat agresīvi sacenšas par to, kurš vairāk piesaistīs projektu, lai šie ārvalstu projekti brauktu uz konkrēto valsti un tērētu tur naudu," skaidroja Rietuma.
Protams, vienlaikus notiek arī liela sacensība, lai valstij piesaistītu lielus kino nozares vārdus un labus projektus, nevis viduvējus.
"Ar visu šo nozari Nacionālais kino centrs strādāja gandrīz 10 gadus, un tad mēs sastapāmies ar situāciju, ka mūsu tie pamata vai bāzes budžetā iezīmētie 850 tūkstoši, kas pārgāja mantojumā LIAA, nu, ka ar tiem mēs vienkārši nespējam apmierināt šīs ļoti akūtās vajadzības. Tad būtībā, vienojoties gan ar toreizējo LIAA vadītāju, gan producentiem, gan kultūras ministriju tika nolemts, ka stratēģiski viedāk būtu, ka šo programmu kūrētu ekonomiskas ministrija un LIAA," stāstīja Rietuma.
Tika cerēts, ka tādā veidā valdība un Finanšu ministrija labāk saredzēs nepieciešamību piešķirt papildu finansējumu šai filmu atbalsta līnijai. Pirmajā gadā tā tiešām arī bijis, vērtēja Rietuma, taču, mainoties metodoloģijai, kā Finanšu ministrija skatās uz nodokļiem, ar to arī izaugsme beidzās.
"Jā, bet iemesls, kāpēc šī programma tika transformēta uz Ekonomikas ministriju un LIAA, bija tieši tāds, ka mums pietrūka naudas.
Tā atpazīstamība un darba kvalitāte jau bija tāda, ka to projektu bija aizvien vairāk un vairāk, un mēs vienkārši nespējām piesaistīt finansējumu, jo, ja Kultūras ministrijai prasa papildu finansējumu, tad sākas tā leģendārā mantra par to pārfinansēto kultūru. Nu par pārfinansēto ekonomiku mēs dzirdam retāk, līdz ar to nu tad tagad par to cīnās Ekonomikas ministrija," paskaidroja Rietuma.
Mehānisms, kas stimulē plašu nozaru spektru
Latvijas filmu servisa producentu asociācijas pārstāvis Jānis Kalējs atklāja, ka, lielā mērā tieši pateicoties naudas atgriešanas sistēmai, Latvijā realizēti daudz un dažādi starptautiski projekti.
"Mums, piemēram, ir brīnišķīga sadarbība izveidojusies ar Koreju. Ir jau kādi četri, lieli projekti uzfilmēti. Tie ir miljoni, ko viņi šeit tērē. Daži tos īstenoja pat bez [naudas atmaksas nosacījumiem], bet lielākā daļa ar.
Tā sistēma ar to tieši ir laba, ka viņiem ir jāizdara tas un jāiztērē tā sava nauda, un jāiegulda šeit, un tikai beigās tiek sarēķināts un atdots viņiem atpakaļ," stāstīja Kalējs.
Viņš norādīja, ka vēl viens iemesls šo programmu no Latvijas Nacionālā kino centra pārraudzības nodot Ekonomikas ministrijai, bija viedoklis, ka šī nauda, kas tiek atmaksāta ārzemju investoriem, tiek atņemta Latvijas kultūrai. To viņš krasi noliedza.
"Tam nav pamata, tik tiešām. Vienkārši tas tiek emocionāli uztverts tā, ka kaut kas tiek atņemts nost kultūrai. Šeit nekas netiek atņemts, te ir tikai pozitīvi ieguvumi," uzsvēra Kalējs.
Kalējs uzsvēra, ka piesaistot ārzemju investorus Latvijas kino industrijai, visa šim nolūkam iztērētā nauda nonāk Latvijā, un nonāk ar uzviju, jo vienas filmas vai seriāla uzņemšanā tiek iesaistīts vesels lērums cilvēku, uzņēmumu un nozaru.
"Kino ataino dzīvi, un viss, kas dzīvei ir vajadzīgs, no visām sfērām, tad arī tiek stimulēts. Tieši uz šī pamata Eiropas Komisija pieļauj šādu te mehānismu, jo tas stimulē nevis vienu, teiksim, kaut kādu kokrūpniecību vai citu nozari, bet ļoti plašu spektru," skaidroja Kalējs.
Birokrātiska problēma, ko šogad plāno atrisināt
Arī Valainis atkārtoti uzsvēra, ka uz katru vienu ieguldīto eiro šajā finansēšanas sistēmā 1,20 eiro tiešā veidā atnāk atpakaļ. Tas nozīmē, ja valsts iegulda vienu miljonu, atpakaļ no tā atnāks pieci.
"Tā ir mūsu iespēja eksportēt un piesaistīt Latvijai jaunu naudu. Respektīvi mēs paņemam to vienu miljonu, kas mums šeit ir, un ieguldām, un tā vietā atnāk pieci citi, un tas viens miljons tiešā nodokļu veidā atnāk atpakaļ.
Visas problēmas sākas tajā brīdī, kad sākam skatīties no tāda budžeta veidošanas principiem, – no kuras kabatas tas viens miljons izceļo ārā un kurā kabatā tas miljons ienāk atpakaļ.
Tātad, ja viens miljons iziet no vispārējā budžeta ārā, tas ienāk atpakaļ lielā mērā iedzīvotāju ienākumu nodoklī, no kura nu jau pēc šodienas valdības lēmuma 78% aiziet pašvaldībām, kas nav tajā valdības vispārējā [budžetā]. Tur ir tā problēma radusies," skaidroja Valainis.
Ekonomikas ministrs norādīja, ka tas ir valdības iekšējais uzdevums un izaicinājums, ar kuru pašiem jātiek galā.
"Nozarei ir svarīgs vienkāršs rezultāts – cik būs tas cash rebate atpakaļ. Bet valstij ir uzdevums, kā to nodrošināt. Tas ir tas, kur mēs, manuprāt, šobrīd diezgan labi virzāmies uz priekšu, jo tā izpratne politiskā par to ir pilnīgi visiem. Gan premjere pilnībā atbalsta šo pieeju, viņa pati ļoti daudz ir cīnījusies par to, gan finanšu ministrs atbalsta šo. Šeit ir jautājums, kā mēs tiekam galā ar šo iekšējo birokrātiju, kā mēs to naudu izskaitām, un kā tā atnāk atpakaļ. Nu tur diemžēl nozare ir trāpījusi visā tajā pa vidu, bet tas ir mūsu uzdevums – šī gada budžetā šo jautājumu atrisināt," skaidroja Valainis.
Tikmēr Lietuvā un Igaunijā
Rietuma norādīja, ka šādas birokrātiskās ķibeles jautājumā par investīciju piesaisti būtiski ietekmē Latvijas spēju konkurēt pat ar kaimiņvalstīm.
"Lietuva pagājušajā gadā ir piesaistījusi ar ārzemju kino projektiem 70 miljonus eiro. Izmaksājuši viņi ir 21 miljonu eiro. Viņiem darbojas cita shēma, kas ir tax incentive jeb uzņēmuma nodokļa atlaide, kas tiek piemērota šiem lielajiem ārzemju projektiem. Lietuvā viss notiek. Tur nav jācīnās par to, lai "Netflix" nāktu, "Netflix" jau gadiem ilgi filmē Lietuvā," stāstīja Rietuma.
Viņa uzdeva arī retorisku jautājumu:
"Kāpēc, lai "Netflix" nāktu pie mums, ja mēs nevaram saskrubināt pāris miljonus, jo tur tos rēķinus nevar sasinhronizēt?"
Rietuma vērtēja, ka, iespējams, Lietuvas sasniegumi slēpjas tajā, ka viņi nesāk šīs ekonomiskās sistēmas 12. darbības gadā diskutēt par to no nulles punkta, kā tas gandrīz vai šobrīd notiek Latvijā.
"Igaunijā nav tik koši rezultāti tādā ziņā, ka viņi varētu būt salīdzināmi ar mums. Viņi vēlāk sāka ar to nodarboties, bet viņiem ir bijuši arī ļoti lieli projekti, kuriem ir bijuši īpaši valdības piešķīrumi. Toties šogad igauņiem pamata budžetā tieši šai cash rebate shēmai ir pieci miljoni eiro. Tātad viņi piesaistīs vismaz 15 miljonus eiro. Mēs te ņemamies ar 850 tūkstošiem," norādīja Rietuma.
Kalējs piebilda, ka Latvija visu šo naudas atmaksas programmu ārzemju kino investoriem jeb cash rebate sistēmu sāka no trim Baltijas valstīm pirmā. Sanāk tā – sākām pirmie, palikām pēdējie.
Savukārt Finanšu ministrijas Budžeta attīstības politikas departamenta direktors Kārlis Ketners skaidroja, ka vaina nav pašā sistēmā, jo cash back ir mums piemērotākais programmas veids investoru piesaistei.
Latvijā nestrādātu Lietuvā ieviestā tax incentive.
"Respektīvi nauda ir ienākusi, nauda ir auditēta, un atbilstoši šai naudai ir attiecīgi piešķirts finansējums, kas ir naudas atmaksa jeb angliski cash back. Tas nebūs tas, kas ir tax incentive, jo vienkārši mums nav tādu lielu nodokļu, kur mēs varētu piedāvāt šos nodokļu atvieglojumus. Mums uzņēmumu ienākumu nodoklis ir sadalījuma peļņas nodoklis, līdz ar to mums vienīgais pieejamais instruments ir naudas atmaksa," norādīja Ketners.
Risinājumu sola rast drīz
"Es šobrīd sadzirdu, ka tā lieta tiek risināta. Es pat nevaru izskaidrot, kāpēc tieši vai kā, bet man ir sajūta, ka ir sapratne. Mēs beidzot esam sapratuši, ka tas ir ekonomisks instruments, un viņš palīdz kultūrai, bet neņem nost no kultūras. Tā jau ir labā ziņa visiem, un tālāk, es domāju, mēs tiksim galā. Galvenais, ka no valdības ir kopumā sapratne par to, ka tas nes naudu, un tam ir brīnišķīgi blakus efekti, kas ietekmē gan kultūru, gan tūrismu, gan valsts atpazīstamību un tā tālāk. Es domāju, ka mēs kā industrija esam gatavi strādāt vairāk un labāk," pauda Latvijas filmu servisa producentu asociācijas pārstāvis Jānis Kalējs.
Arī ekonomikas ministrs Viktors Valainis atkārtoti apstiprināja, ka valdība šo jautājumu ir sadzirdējusi, un viņš norādīja, ka
jau nākamā gada budžetā cer atvēlēt šai investoru piesaistes sistēmai jeb programmai četrus miljonus eiro līdzšinējo 850 tūkstošu vietā.
"Redzēs, kā beigsies šī budžeta sarunas, bet katrā ziņā finansējuma avoti ir atrasti, un te ir tikai jautājums, kā mēs ar Finanšu ministriju atradīsim to pareizāko iegrāmatošanas veidu, lai tas atbilstu nozares ekspektācijām un vajadzībām. Man ir ticība, ka mēs jau šīs nedēļas laikā varētu nonākt pie tāda gala redzējuma, kas varētu būt apmierinošs arī nozarei," norādīja Valainis.
