Pārdomas pēc Venēcijas un jaunākais pašmāju seriāls. Kino aktualitāšu apskats

Kino repertuārs no vasaras salīdzinoši rimtā un uz izklaidi vai kinoklasikas pārskatīšanu nu ir pilngaitā pārgājis uz rudens – festivālu un jaunāko filmu pirmizrāžu – sezonu.

Pārdomas pēc Venēcijas un jaunākais pašmāju seriāls. Kino aktualitāšu apskats
00:00 / 00:00
Lejuplādēt

Venēcijas atskaņas

Aizvadītajā sestdienā, 7. septembrī, noslēdzās Venēcijas kinofestivāls – tas ir viens no globāli nozīmīgākajiem, kā arī vecākais festivāls pasaulē. Tā galveno godalgu saņēma spāņu režisora Pedro Almodovara jaunākais darbs – drāma "The Room Next Door" ("Blakusistaba").

Viens no festivāla skaļākajiem notikumiem, kas attiecināms arī uz mūsu – Austrumeiropas – reģionu, ir filmu programmas veidotāju izvēle līdztekus ukraiņu režisores Olhas Žurbas dokumentālajai filmai "Lēni degošās zemes dziesmas" iekļaut krievu režisores Anastasijas Trofimovas darbu "Krievi karā" ("Russians At War").

Trofimova iepriekš veidojusi kinodarbus un sižetus Krievijas propagandas kanāla "Russia Today" paspārnē. Ar šo filmu viņa vēlējusies parādīt Ukrainā karojošos krievu kareivjus cilvēciskā gaismā – citējot – "kā vienkāršus puišus ar humora izjūtu".

Filmu savā programmā iekļāvis arī nule startējušais Toronto Starptautiskais kinofestivāls Kanādā. Ņemot vērā, ka Trofimovas darbs dokumentē armiju, kas atrodas citas – suverēnas – valsts teritorijā un tur ik dienas pastrādā noziegumus pret civiliedzīvotājiem,

dokumentāls darbs ar šādu – humanizācijas – uzstādījumu ir uzskatāms par propagandas darbu, kura uzdevums ir mīkstināt Rietumu skatītāju viedokli par notiekošo Ukrainā.

Kino vēsturiski ir plaši izmantots kā propagandas instruments, paradoksāli, ka tik nozīmīgu kinofestivālu programmu veidotāji – savas nozares profesionāļi – šo kinematogrāfa lomu, izskatās, ir aizmirsuši un savā neizpratnē par reālo situāciju tēlo samierniekus tur, kur tas ir absolūti lieki un neiespējami.

Olhas Žurbas dokumentālā filma "Lēni degošās zemes dziesmas" Latvijā būs skatāma rudenī.

"Asistente"

No ceturtdienas, 12. septembra, kinoteātros būs skatāms arī seriāls "Asistente". To veidojušas režisores Alise Zariņa un Liene Linde. Septiņas sērijas garais darbs ir ceturtais seriāls, līdztekus "Pansijai pilī", "Padomju džinsiem" un "Dumpim", kas tapis ar atbalstu, kas savulaik tika piešķirts pandēmijas krīzes seku mazināšanai. "Asistente" no šo četru seriālu plejādes arī ir vienīgais, kura stāsts noris mūsdienās, nevis pietveras vēsturiskiem notikumiem.

Seriāla galvenā varone ir aktrises Elizabetes Lielmanes spēlētā Laila jeb Lulū, kas ir jauna ideāliste. Viņa allaž nepieciešamību palīdzēt citiem liek augstāk par pašas vajadzībām, tāpēc konstanti iekuļas dažādās nepatikšanās un sarežģījumos.

Seriāls ir veidots kā septiņu saistītu, taču tajā paša laikā arī gana neatkarīgu stāstu kopums (Anetes Konstes, Alises Zariņas un Lienes Lindes scenārijs). Proti, seriālu ir itin mierīgi iespējams skatīties arī nesecīgi – katras sērijas stāsts veidots tā, lai tam varētu sekot līdzi, arī nenoskatoties iepriekšējo sēriju. Vienojošais elements – katrā sērijā tiek iztirzāts kāds sociāli aktuāls jautājums, kas skar nevienlīdzību, piemēram, ieslodzīto integrācija sabiedrībā, vardarbība attiecībās vai sabiedrības attieksme pret bēgļiem.

Lai arī seriāls vietumis šķiet maigi pamācošs, tā vēstījumu patīkami atsvaidzina humors.

Līdzīgi kā režisoru iepriekšējās – katras individuāli veidotajās filmās –, piemēram, "Blakus" un "Melnais samts", arī te netrūkst asprātīgu un izdevušos joku.

Kopumā seriālu "Asistente" var raksturot kā asredzīgu mūsdienu sabiedrības tvērumu, kurā jēgpilni aplūkots pārmaiņu iespējamības jautājums.

Seriāls skatāms kinoteātros no 12. septembra, tad straumēšanas platformā "Tet plus".

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti