Savukārt Jaunais Rīgas teātris sezonu uzsācis ar Alvja Hermaņa filmu "Baltais helikopters". No izrādes patapinātā filma ar Mihailu Barišņikovu galvenajā lomā aplūko dienu pāvesta Benedikta XVI dzīvē pirms atteikšanās no pāvesta lomas. Aicinu skatītājus pašus izzināt un secināt, kur šajā darbā novilktas robežas starp kino un teātri.
No šonedēļ izceļamajiem kino jaunumiem vēlos vērst uzmanību uz diviem darbiem – filmām "Sirdspuķīte" un "Elizabete Teilore: Atrastie ieraksti".
"Sirdspuķīte"
LTV programmā šomēnes no jauna skatāma kinoklasika – šoreiz režisora un aktiera Sidnija Polaka 1982. gada drāma "Sirdspuķīte". Šī filma, atgādināšu, kino vēsturei ir pienesusi vienu no leģendārā aktiera Dastina Hofmana svarīgākajām lomām; Hofmans šajā filmā spēlē principiālu aktieri, ar ko laika gaitā vairs neviens nevēlas strādāt, tāpēc viņš izdomā jaunu personību – Dorotiju Maiklu – un uz aktieru provēm dodas pārģērbies kā sieviete.
Kā vēsta vairākas anekdotes no uzņemšanas laukuma, Hofmans pēc pirmajām filmēšanas dienām esot bijis satriekts par to, ar kādiem priekšstatiem pats uzlūkojis sievietes. Tāpat filmēšanas komanda esot ievērojusi, ka Hofmana reakcijas atšķiras – proti, kad viņš bijis sievietes tēlā – aktieris uz situācijām esot reaģējis mierīgāk, tāpēc sliktas ziņas, kas attiecas uz filmas tapšanu, viņam esot darītas zināmas tad, kad viņš esot bijis Dorotijas tēlā.
Šīs 80. gadu komēdijas galvenās tēmas ir šovbizness, tā ētikas robežas, kā arī skats uz sieviešu situāciju sabiedrībā un sterotipiem, ar ko tām jāsastopas. Pārskatot filmu, jāsecina, ka, lai arī Rietumu sabiedrība lielā mērā pilsoniska spiediena rezultātā ir mainījusies, aizspriedumu biezoknis vēl aizvien paliek neizcirsts.
Filma skatāma 17. augustā LTV1 pulksten 21.45.
"Elizabete Teilore: Atrastie ieraksti"
Ar skatu kinoklasikā arī viens no vietējo straumēšanas platformu būtiskākajiem jaunumiem – "Elizabete Teilore: Atrastie ieraksti". Šīs dokumentālās filmas pamatā ir aptuveni 40 stundas garš interviju materiāls no amerikāņu žurnāla "Life" autora Ričarda Merimena arhīviem. Ierakstus Merimena mājas bēniņos īsi pirms viņa nāves uzgāja viņa sieva. Tagad tajos skanošā Elizabetes Teilores balss ir pārnesta uz dokumentālās filmas formātu, un, izmantojot arhīvu vizuālos materiālus, atklāj kinozvaigznes dzīvi un karjeru.
Sarunas ierakstītas jau pēc viņas nokļūšanas Holivudas spožākajā zvaigznājā, proti, pēc 1963. gada kino eposa "Kleopatra" iznākšanas. "Kleopatra" bija monumentāla vēsturiskā drāma, kas Teilori padarīja galvu reibinoši slavenu; tā nostiprināja viņas kā sekssimbola tēlu, bet mediji fanātiski sekoja līdzi viņas romānam ar filmas aktieri Ričardu Bērtonu.
Tā kā filmā skanošās sarunas netika ierakstītas vizuāli, bet gan tikai audiāli, tajās valda atbrīvota un ļoti personiska noskaņa.
Teilore stāsta par savu kino karjeru, attiecībām un to, cik nesaudzīga pret jaunu, izskatīgu sievieti ir bijusi 20. gadsimta sākuma un vidus Holivuda.
Šīs intervijas arī atklāj to, cik pārcilvēcīgi strādīga un apņēmīga aktrise bijusi. Īpaši aizkustināja stāsts par to, kā viņa centusies tikt pie vienas no lomām savas karjeras sākumposmā vien 12 gadu vecumā. Kad filmas "National Velvet" provēs viņai paziņots, ka Teilore ir par īsu, viņa mēnešiem esot centusies sevi stiept, karājoties durvju stenderēs un ēdot brokastīs steiku.
"Elizabete Teilore: Atrastie ieraksti" pieejama straumēšanas platformās Tet TV+, Go3 un LMT viedtelevīzijā.
