Filma uzņemta 1964. gadā un ir skaudra ironija par Aukstā kara laika bailēm no kodolkara. Filmas sākumā sazvērestības teoriju pārņemts ASV ģenerālis vārdā Džeks Ripers nosūta uz PSRS vairākus bumbvedējus, bruņotus ar ūdeņraža bumbām un pēc tam izdara pašnāvību. Ievērojiet, ka varoņa vārds ir atsauce uz bēdīgi slavenā 19. gadsimta angļu maniaku Džeku Uzšķērdēju. Tālākā filmas darbībā pārsvarā noris Pentagona kara kabinetā, kur ASV prezidents un saujiņa augstākā ranga militāristu mēģina šo situāciju atrisināt.
Varētu domāt, ka pasaules glābšana būtu gana labs iemesls, lai lielvaras vadošie cilvēki noliktu malā savus untumus, taču tieši otrādi – kara kabinetā skan neskaitāmas spārnotas frāzes, piemēram Pītera Sellersa spēlētais ASV prezidents telefonsarunā ar PSRS vadību ķīvējas par to, kuram ir vairāk žēl par to, ka šāda situācija ir izvērtusies. Savukārt prezidenta padomdevējs ir kādreizējs nacists Doktors Streindžlavs, kuram aizgājušais režīms, šķiet, ieēdies ķermeņa šķiedrās (viņa roka impulsīvi ceļas nacistu sveicienā un, uzrunājot prezidentu, viņš pārsakās, to saukdams par fīreru). Citiem vārdiem, farss ir maigs notiekošā apzīmējums.
Filmas režisors Stenlijs Kubriks bija viens no spožākajiem kino prātiem un sava laika vizionārs. Viņš uzņēmis tādus darbus kā "Mehāniskais apelsīns", "2001: Kosmosa odiseja", "Acis plaši aizvērtas" un citas.
Teju katra viņa filma ir kā atsevišķs zvaigznājs kino mitoloģijā.
Kubrika filmas ir līdz pēdējam sīkumam detalizētas un pārdomātas gan stāstniecībā, gan vizuālajā noformējumā. Taču šai skrupulozitātei allaž bijusi dārga cena – režisora despotisms pār filmēšanas komandām uzņemšanas laukumos ir bēdīgi slavens. Viņš, piemēram, kādu savas filmas aktieri nav palaidis prom no uzņemšanas laukuma, lai tas apraudzītu savu jaundzimušo dēlu. Savukārt filmas "Mirdzums" operatoram Garetam Braunam filmēšanas ievilkšanās dēļ bija ik nedēļu jāceļo starp Eiropu un ASV. Savukārt Doktorā Streindžlavā" – melnbaltā filmā – Kubriks esot uzstājis uz to, ka galda virsmai kara kabinetā jābūt zaļai kā pokera galdam.
Doktora Streindžlava" vēstījums šodien jau atkal ir ieguvis citu aktualitāti; skatoties šo filmu, piemēram, pirms 2014. gada, kad pasaule šķita drošāka vieta, Kubrika darbu ar realitāti saistīja vien vēsture.
Šobrīd, kad mūsu kaimiņi draudus par kodolieroču pielietošanu izmanto ik uz soļa, varam pārliecināties, ka vēstījums nav novecojis ne par kripatu.
Filmas humors vēl aizvien ir iedarbīgs, stāstniecība ir trāpīga un pārdomāta, bet melnbaltais vizuālais tēls – nevainojams. Par līdzīgu tēmu – politiķu neuzticamību kodolkontekstā, starp citu, vēstīja arī aizvadītā gada dižpārdoklis – Kristofera Nolana vēsturiskais eposs "Openheimers". Arī tajā redzējām apšaubāmu politisku lēmumu pieņemšanu tik fundamentāli nopietnā lietā kā kodolieroči. Šajā filmā tas aplūkots ar šerpu humoru.
Doktors Streindžlavs jeb kā es iemācījos neuztraukties un iemīlēju atombumbu" LTV1 20. jūlijā pulksten 22.10.
