Bristolē dzimušais Arčibalds Līčs uzauga nabadzībā un ar neatlaidību un dzelzs gribasspēka palīdzību kļuva par vienu no Holivudas vadošajiem aktieriem, kurš savas karjeras laikā nofilmējies 72 filmās. Kerijs Grānts ir bijis izcils komiķis, romantisks mīlētājs, kā arī Alfrēda Hičkoka mīļākais aktieris.
Slavenā kino kritiķe Polīna Kīla reiz rakstīja: "Dižākās kinozvaigznes nav augstdzimušas; tie ir ar lielu gribasspēku apveltīti bērni, kas bieži jutuši trūkumu un ir kļuvuši par savu un publikas sapņu iemiesojumu".
Šie vārdi varētu būt rakstīti tieši par Grāntu. Kino mīļotājiem viņš bieži vien ir gluži vai Holivudas simbols – īsts elegants amerikānis ar žilbinošu smaidu un Losandželosai raksturīgu iedegumu. Taču patiesībā 1904. gadā Lielbritānijas pilsētā Bristolē – šuvējas un rūpnīcas strādnieka ģimenē – piedzima puisēns vārdā Arčibalds Aleksandrs jeb Alekss Līčs. Par aktiera smago bērnību ir zināms reizē daudz un maz, jo pats Kerijs Grānts par to vairījās runāt, un par šo tēmu ir ļoti daudz neapstiprinātu spekulāciju. Taču Grānta ceturtā sieva un viņa vienīgā bērna māte Daiena Kanona ir teikusi, ka pati ir daudz strādājusi ar bērniem, kas nonāk uz ielas, un dzirdējusi baisus stāstus, taču Grānta bērnība esot bijusi vēl smagāka.
Smagā bērnība un glābšanās teātrī
Ārčijs Līčs uzauga ar tēvu alkoholiķi un māti, kura sirga ar smagu depresiju, ko pastiprināja Ārčija vecākā brāļa Džona nāve, viņam pat nesasniedzot gada vecumu. Kad Ārčijam bija desmit gadu, viņa tēvs paziņoja, ka māte esot devusies ilgstošās brīvdienās un pēc tam nomirusi. Puisis ilgstoši vainoja sevi, mēģinot atrast iemeslus, kāpēc māte viņu ir pametusi.
Tikai 31 gada vecumā Grānts uzzināja, ka viņa māte ir dzīva – tēvs bija viņu aizsūtījis uz Glensaidas psihiatrisko slimnīcu un tur arī atstājis.
Iespējams, tieši smagie apstākļi mājās radīja Ārčijā interesi par teātri, pantomīmu, akrobātiku un vodeviļu. Viņš piestrādāja Bristoles Hipodroma teātrī kā izrāžu vadītājs. Kad Ārčiju izslēdza no Fērfīldas ģimnāzijas, viņš ar tēva atļauju pievienojās Pendera trupai un uzsāka savu karjeru vodeviļā – tā bija vide, no kuras nāca liela daļa Holivudas slavenāko zvaigžņu – piemēram, Mikijs Rūnijs, Džūlija Endrjūsa, Čārlijs Čaplins, kā arī Džindžera Rodžersa un Freds Astērs. Astērs vēlāk arī kļuva par vienu no Kerija Grānta tuvākajiem draugiem, kuram, kā runā, viņa savrupmājā bijusi pat sava istaba.
Pendera trupa ceļoja pa visu Lielbritāniju, un 1920. gada jūlijā devās tūrē uz Amerikas Savienotajām Valstīm. Grāntam tai laikā bija 16 gadu un, sapratis, ka mājās viņu nekas negaida, nolēma palikt un izmēģināt savu laimi Ņujorkā. Jaunietis piestrādāja Konīailendas atrakciju parkā, staigājot uz koka kājām, kā arī nelegāli Brodvejas apkaimes ielās pārdodot kaklasaites no čemodāna. Paralēli Ārčijs mēģināja iekļūt Brodvejas aprindās, taču viņa spēcīgais koknija akcents bija liels mīnuss. Tomēr Brodvejas producente Džīna Dalrimpla atceras, ka bija uzrakstījusi vodeviļas skeču, kam bija nepieciešams izcili izskatīgs vīrietis. Lai arī Dalrimplas kolēģi bija pret Ārčija Līča apstiprināšanu skečam, producente uzstāja. Nelielās lomiņas uz skatuves jaunajam censonim 1929. gadā nodrošināja filmu proves studijai "Paramount Pictures", taču viņš tika atraidīts. Viens no iemesliem bijis tas, ka viņam esot "pārāk resns kakls"… Taču Ārčijs jau bija ieņēmis galvā, ka vēlas karjeru kino, un ar to pietika, lai viņš sakravātu visu savu mantību un pārceltos uz Holivudu. Viņa neatlaidība iedarbojās, un 1931. gada 7. decembrī jaunais aktieris noslēdza piecu gadu līgumu ar "Paramount Pictures" un pie reizes ieguva vārdu, kas pēc tam kļuva slavens visā pasaulē – Kerijs Grānts bija dzimis.
Uzdevums: skaisti izskatīties
Kerija Grānta karjera bija tikko sākusies, un viņš ātri vien "Paramount Pictures" paviljonā iepazinās ar citu jaunu aktieri – Randolfu Skotu, ar kuru dzima dziļa draudzība. Abi aktieri 1932. gadā ievācās savā pirmajā kopīgajā mājoklī – sākotnēji, lai ietaupītu naudu, taču turpināja dzīvot kopā vēl 12 gadus. Lai arī Skots sākotnēji bija pazīstamāks, Kerija Grānta karjera ātri vien apsteidza viņa draugu. Jau 1932. gadā iznāca septiņas filmas, kurās bija redzams jaunais "Paramount" spīdeklis.
Sākotnēji vienīgais Grānta uzdevums bija uz ekrāna skaisti izskatīties. Jaunais aktieris ātri vien atkoda Holivudas "studiju sistēmu" un saprata, ka viņam ir jāizveido sava, īpaša personība un imidžs.
Grānts ātri vien iemācījās eleganti ģērbties – iedvesmojoties no tādiem saviem elkiem kā Duglass Fērbenkss juniors – un kā apburt Holivudas dāmas.
1933. gadā iznāca filma "Viņa nodarīja viņam pāri" (She Done Him Wrong, rež. L. Šērmans), kurā Grānta ekrāna partnere bija leģendārā Meja Vesta. Visiem bija zināms, ka iespaidīgā kino dīva vienmēr aizēno savus partnerus, taču Kerijs Grānts viņai iepatikās, un viņa deva jaunajam aktieriem pietiekami plašu spēles telpu. Tieši loma šai filmā padarīja Grāntu par nozīmīgu spēlētāju "Paramount Pictures" vadības acīs, un aktieris tika izmantots dažnedažādākajos mārketinga pasākumos. Ap to laiku Grāntu gaidīja smags pārbaudījums – tēvs pirms nāves atklāja savam dēlam, ka viņa māte ir dzīva, un Kerijs Grānts dabūja savu māti laukā no psihiatriskās slimnīcas, nopirka viņai māju un bieži apciemoja, lai arī, protams, šīs attiecības bija ļoti sarežģītas.
Atrast sevi komēdijā
1934. gada februārī Kerijs Grānts apprecas ar aktrisi Virdžīniju Čerilu, taču laulību nevar saukt par veiksmīgu – jau decembrī Čerila iesniedz šķiršanos, kā iemeslu minot Grānta pārāk kontrolējošo dabu. Vienlaikus aktieris sāk garlaikoties savas studijas piedāvātajās lomās, un kā svaiga gaisa malks ir 1936. gada projekts "Silvija Skārleta" (Sylvia Scarlett, rež. Dž. Kjūkors), kuram aktieris tika aizdots studijai "RKO Pictures". Kriminālkomēdijā, kura drosmīgi spēlējās ar dzimumlomām un kvīru kultūru, Grānts pirmoreiz uz ekrāna spēlē ar vienu no savām leģendārajām partnerēm – Katrīnu Hepbērnu. Un šajā filmā aktieris saprot, ka viņam ļoti labi padodas komēdijas žanrs.
Lai arī "Silvija Skārleta" nebija finansiāli veiksmīga, Grāntam bija "āķis lūpā", un 1937. gadā viņš izpērk savu līgumu ar "Paramount Pictures", kļūstot par vienu no pirmajiem Holivudas aktieriem, kurš sāk strādāt kā frīlanseris.
1937. Kerijs Grānts ir redzams filmās "Cilindrs" (Topper, rež. N. Z. Makleods) un "Šausmīgā patiesība" (The Awful Truth, rež. L. Makkerijs). Lai arī filmas "Šausmīgā patiesība" tapšana esot bijusi pilnīgi haotiska – brīžiem pat neesot bijis scenārija, Kerijs Grānts ātri vien iejutās jaunajos apstākļos, veiksmīgi improvizēja un beidzot bija atradis savu komiķa tēlu, kas visspožāk uzmirdzēja viņa nākamajās "screwball" komēdijās [romantiskās komēdijas žanra apakšžanrs, kurā dominē satīra par tradicionālo mīlas stāstu – red.].
Daudzi uzskata, ka tieši filmā "Šausmīgā patiesība" piedzima tas Kerijs Grānts, kurā iemīlējās visa pasaule.
1938. gadā iznāk divas no skatītāju joprojām iemīļotākajām "screwball" komēdijām – "Mazuļa audzināšana" (Bringing Up Baby, rež. H. Hauks) un "Atvaļinājums" (Holiday, rež. Dž. Kjūkors) – abās Grānts spēlē partnerībā ar Katrīnu Hepbērnu. Nākamie gadi bija Grānta kā komiķa zelta periods – iznāca tādas filmas kā "Gunga Dins" (Gunga Din, rež. Dž. Stīvenss), "Viņa meitene Piektdiene" (His Girl Friday, rež. H. Hauks) un "Filadelfijas stāsts" (The Philadelphia Story, rež. Dž. Kjūkors). Tai pašā laikā aktiera līdzgaitnieki uzsver, ka,
jo Grānts kļuva slavenāks, jo smagāk viņš strādāja.
Otrais pasaules karš mainīja to, ko skatītāji vēlējās redzēt uz kino ekrāniem, un arī Kerijs Grānts juta, ka ir gatavs pārmaiņām. Pēc Bristoles bombardēšanas 1940. gadā Grānts oficiāli kļuva par Amerikas pilsoni, bet turpināja ziedot naudu labdarības organizācijām, kas palīdzēja britu karavīriem.
Vienīgais aktieris, kuru mīlēja Hičkoks
Skatītāji ieraudzīja jaunu Keriju Grāntu 1941. gada melodrāmā "Penija serenāde" (Penny Serenade, rež. Dž. Stīvenss) – par šo dramatisko lomu aktieris saņēma savu pirmo nomināciju "Oskara" balvai, taču skatītāji īsti vēl nezināja, kā uztvert šo pārmaiņu savā iemīļotajā komiķī. Taču 1941. gads atnesa Grāntam vienu no nozīmīgākajiem parvērsieniem viņa karjerā – ar filmu "Aizdomas" (Suspicion, rež. A. Hičkoks) sākās viņa sadarbība ar leģendāro režisoru Alfrēdu Hičkoku. Hičkoks saskatīja Grāntā viņa potenciālu spēlēt sarežģītākas, tumšākas un noslēpumainākas lomas. Tiesa, sākotnēji filmā "Aizdomas" režisors vēlējās, lai Amerikas iemīļotais romantiskais komiķis spēlē slepkavu, taču Grānts attiecās, baidoties, ka tas izbojās viņa imidžu, un skatītāji no viņa novērsīsies. Tā nu filmas beigas tika izmainītas.
Par spīti tam abi turpināja sadarboties pie vēl vairākām filmām un viens otru dziļi cienīja. Grānts ir teicis, ka viņam ar Hičkoku saistās tikai laimīgas atmiņas. "Tās visas ir spilgtas, jo tās visas ir interesantas. Strādāt ar Hiču bija milzīgs prieks. Viņš bija neparasts cilvēks." Toties Alfrēds Hičkoks ir teicis: "Pazīt Grāntu bija lieliskākā partnerība, kāda man jebkad bijusi ar kādu kino aktieri.
Kerijs ir vienīgais aktieris, kuru es visā savā dzīvē esmu mīlējis".
Divas kāzas un domas par pensiju
1942. gadā Kerijs Grānts apprecēja vienu no bagātākajām sievietēm Amerikā – Bārbaru Hatoni, un aktieris dziļi pārdzīvoja, kad sabiedrībā sāka baumot, ka laulības bijušas tikai naudas dēļ.
1944. gadā iznāk filma "Neviens, atskaitot vientuļu sirdi" (None but the Lonely Heart, rež. K. Odets), kurā Kerijs Grānts aiziet vistālāk no saviem jau ierastajiem ampluā – viņa tēls šai lentē šķiet vistuvākais Bristolē dzimušajam Ārčijam Līčam. Lai arī šī loma nodrošināja aktierim viņa otro nomināciju "Oskara" balvai, filma nebija finansiāli veiksmīga, un Grānts savas veiksmes vienmēr mērījis pēc skatītāju atsaucības, lai arī nekad nebaidījās eksperimentēt ar neparastiem kino projektiem.
1945. gadā Bārbara Hatone iesniedz laulības šķiršanu, bet 1946. gadā iznāk vēl viena leģendāra sadarbība ar Alfrēdu Hičkoku – filma "Sliktā slava" (Notorious, rež. A. Hičkoks), kurā Grānts spēlē kopā ar Ingrīdu Bergmani. Šī tiek uzskatīta par vienu no slavenākajām romantiskajām ekrāna partnerībām, un starp abiem aktieriem dzima patiesa draudzība.
1949. gadā Grānts jau trešo reizi iestūrē laulības ostā ar jauno aktrisi Betsiju Dreiku. Pēc kāzām aktieris nolemj paņemt pauzi savā karjerā un pat apsver došanos pensijā. Abi ar Betsiju īsteno Grānta seno sapni – apceļot pasauli.
Dāsns un uzticams draugs
Taču domas par pensiju atkal aizdzen Alfrēds Hičkoks, un 1955. gadā iznāk filma "Noķert zagli" (To Catch a Thief, rež. A. Hičkoks), kurā Grānts spēlē ar Greisu Kelliju. Aktierim esot ļoti paticis spēlēt partnerībā ar elegantām aktrisēm – Ingrīdu Bergmani, Greisu Kelliju, un vairākas aktrises uzsver, ka viņš ir bijis ļoti dāsns un izpalīdzīgs ekrāna partneris, spēlējot pretī savām partnerēm pat tad, kad viņš nav bijis redzams kadrā.
1957. gadā iznāk romantiskā drāma "Romāns, kuru atcerēties" (An Affair to Remember, rež. L. Makkerijs) – filma, kura ir atstājusi ļoti spēcīgu nospiedumu romantiskā kino vēsturē, un spēlē nozīmīgu lomu 1993. gada slavenajā filmā "Bezmiegs Sietlā" (Sleepless in Seattle, rež. N. Efrona). Lai arī Kerijs Grānts nemīlēja apmeklēt publiskus pasākumus, 1957. gadā viņš piekrīt saņemt "Oskara" balvu Ingrīdas Bergmanes vietā par viņas lomu filmā "Anastasija" (Anastasia, rež. A. Litvaks). Par spīti tam, ka piecdesmitajos gados Holivuda bija no aktrises novērsusies – viņas tai laikā skandalozās laulības ar itāļu režisoru Roberto Roselīni dēļ – Grānts viņai vienmēr bija uzticams draugs, un 1958. gadā abi atkal satiekas uz kino ekrāna filmā "Nekautrīgs" (Indiscreet, rež. S. Donens).
1959. gadā uz ekrāniem nonāk, iespējams, Grānta un Hičkoka slavenākā sadarbība – filma "Uz ziemeļiem caur ziemeļrietumiem" (North by Northwest, rež. A. Hičkoks). Tai pašā gadā iznāk kritiķu ne pārāk cienītā filma "Operācija "Apakšsvārki"" (Operation Petticoat, rež. B. Edvardss), taču tā kļūst par aktiera finansiāli visveiksmīgāko filmu.
1962. gadā Kerijs Grānts izšķiras ar savu trešo sievu Betsiju Dreiku, bet abi paliek labi draugi līdz pat nāvei. 1963. gadā aktieris piedalās filmā "Šarāde" (Charade, rež. S. Donens), bet, tā kā viņam jau tuvojas 60 gadu jubileja, – uztraucas par lielo vecuma starpību ar savu ekrāna partneri Ordiju Hepbērnu. Tiesa, privātajā dzīvē tas bija mazāk svarīgi – Grānta nākamā sieva Daiena Kanona ir astoņus gadus jaunāka par Odriju Hepbērnu. Taču šeit ir skaidri redzama Grānta dzīves filozofija – uz kino ekrāniem viņa tēls ir neaizskarams un precīzi izveidots, bet privātā dzīve nav domāta publikai, un tai gar to nav nekādas darīšanas.
Došanās pensijā, lai audzinātu meitu
Šajā brīdī aktieris bija piedalījies jau 70 filmās un tā arī nezaudējis skatītāju mīlestību. 1964. gadā Grānts atkal izmēģināja ko jaunu filmā "Zosu tēvs" (Father Goose, rež. R. Nelsons), bet rugājiem apaugušais dzērājs skatītājiem nebija īsti pa prātam, un Grānts drīz pēc tam pamet kino. 1965. gadā viņš apprec Daienu Kanonu, un 1966. gadā nospēlē savu pēdējo, turklāt ne galveno lomu filmā "Ej, neskrien" (Walk, Don’t Run, rež. Č. Volterss). Tā kā tajā pašā gadā piedzimst Grānta vienīgā meita Dženifera, viņš ar prieku pamet karjeru, lai pievērstos sava bērna audzināšanai. Grānta un meitas attiecības ir tuvas un mīlestības pilnas pat pēc šķiršanās ar Daienu.
1970. gadā Holivuda beidzot apjauta savu kļūdu, un Kerijam Grāntam tika piešķirts goda "Oskars". 1981. gadā Kerijs Grānts apprecas piekto reizi, un kopā ar Bārbaru Herisu paliek līdz pat savai nāvei 1986. gadā.
Kerijs Grānts saņem goda "Oskaru". Video angļu valodā.
Kerijs Grānts ir un vienmēr paliks kino leģenda, kurš ir nesis un turpinās nest prieku daudzām skatītāju paaudzēm. Tāpēc nobeigumā iederas Katrīnas Hepbērnas citāts par savu ekrāna partneri: "Viņš bija sapnis, kā jau visi mākslas darbi. Visi mākslas darbi ir vēlmju un cerību fiziska manifestācija, un nav iespējams par cerēt uz ko skaistāku, izklaidējošāku un jaukāku kā Kerijs Grānts. Neviens nekustējās tā, kā viņš – gludi, teju virs zemes. Viņš bija liels, bet viņš kustējās kā vējš. Un tie smiekli, tie muļķīgie smiekli. Un nevainojamās manieres. Viņam izdevās mani apreibināt labāk nekā šampanietim. Viņš bija lieliska un spēcīga narkotika – gan kā cilvēks, gan uz ekrāna".
Pagājušā gada nogalē iznācis arī četru sēriju mini seriāls "Ārčijs", kas pievēršas Kerija Grānta jeb Arčibalda "Aleksa" Līča dzīvei un kurā kino leģendas lomā redzams britu aktieris Džeisons Īzaks.
