Uz kinoteātri "Splendid Palace" ved izgaismots ceļš un pulcējas neierasti daudz skatītāju no sporta pasaules. Jo jaunā dokumentālā filma "Patrīcija" ir iedvesmojošs stāsts par daudzsološo jauno sportisti – Latvijā labāko distanču slēpotāju Patrīciju Eiduku un viņas atbalsta komandu – ģimeni. Filmēšanas grupa Patrīcijas dzīvei sekojusi gandrīz sešus gadus.
Filmas režisors un scenārija autors Dāvids Ernštreits stāsta: "Liels, nozīmīgs posms Patrīcijas Eidukas dzīvē – viņai pieaugot, izdarot izšķirošas izvēles, beidzot skolu, sākot pieauguša cilvēka dzīvi un lemjot, ko ar savu dzīvi darīt. Un darot to pēc labākās sirdsapziņas, cik tālu dzīvē var tikt? Izklausās varbūt ļoti vienkārši, bet es ceru, ka mums ir izdevies šīs lielās, vienkāršas lietas, padarīt par filmu, par kino."
"Šis ir tas gadījums, – es filmu montēju, kad es personīgi nepazinu ne Patrīciju, ne Patrīcijas ģimeni, bet, protams, pēc šiem divarpus gadiem montāžā man liekas, ka es viņus pazīstu ļoti, ļoti labi, vienīgi viņi mani nepazīst," teic montāžas režisore Inese Kļava, piebilstot, "lai arī filma ir par jaunu sievieti, sākumā pat meiteni, sportisti, es teiktu, ka tā nekādā ziņā nav filma par sportu, tā ir filma par dzīvi."
Negaidītu, traģisku pavērsienu filmas uzņemšanas procesā ierakstīja liktenis – mūžībā tika aizsaukts ģimenes galva un vienlaikus Patrīcijas treneris kopš mazotnes. "Lūzums droši vien nevar būt lielāks un traģiskāks kā brīdis stāstā, kad tu zaudē vistuvāko cilvēku, savu lielāko motivētāju, kurš tevi visu dzīvi ir vedis uz virsotni. Tas šajā gadījumā ir Patrīcijas tētis, kurš pēkšņi aizgāja viņsaulē Covid-19 laikā, gatavojoties olimpiskajām spēlēm. Tas bija viss kopā – gan ģimenes traģēdija, gan sportistes traģēdija, visi tie pārbaudījumi, kas uzlikti, neapstājoties ritenim griezties," teic Dāvids Ernštreits.
Pirmo skatītāju vidū – filmas galvenā varone Patrīcija un visa Eiduku ģimene. Distanču slēpotāja atklāj: "Vienīgais, par ko es spēju domāt, cik viegli būtu atnākt kā skatītājai, nevis kā filmas galvenajai varonei, jo tas būtu daudz vieglāk. Lai gan teikšu godīgi, nekas jau mani nepārsteidza, es visu zināju, kas ir ticis filmēts, es zināju, ka tur ir gan skarbi kadri, gan smieklīgi varbūt mazliet, bet tā visa ir bijusi reālā dzīve.
Vienīgais, par ko es tiešām biju ļoti uztraukusies, kā man to visu būs uztvert, sevišķi tēta aiziešanu, tas ir, protams, pats smagākais moments."
Patrīcijas Eidukas mamma Anita Eiduka pēc filmas atzīmē: "Nebūtu man tāds vīrs, kāds viņš man bija, tad laikam nebūtu tādas ģimenes, jo viņš bija mums galva, viņš mūs visus vadīja un arī bērnus ievirzīja sportā, tas bija viņa pirksts, viņš pats bija Latvijas labākais slēpotājs kādreiz un līdz ar to arī aizgāja visi bērni slēpot. Emocijas pēc filmas? Nekā mākslīga, tas viss ir tāds, kā bija dzīvē, tā arī ir, tādi mēs esam Eiduki – stipri, jā, mēs esam komanda. Bet mums ļoti pietrūkst tēva."
Patrīcijas Eidukas brālis Valts Eiduks jautāts, kādu ieraudzīja savu ģimeni filmā, teic: "Varbūt no cita skatupunkt nedaudz, bet nekas īsti mani nepārsteidza, viss par filmu bija zināms, nezināju, kādi būs kadri, no treilera sapratu, ka nebūs viegli mums, nezinu, kā citiem, kas skatījās. Man katrā ziņā nebija viegli, bet varbūt būs vieglāk uz priekšu."
Patrīcija Eiduka saka: "Es noskatījos šodien filmu un sapratu to, ka es neesmu gatava padoties, es iešu un turpināšu, jo es šodien tiešām redzēju, kāpēc es to daru, un man bija skaidra atbilde priekšā – ko ģimene manī ir ieguldījusi, tas ir vienkārši neaptverami, un atbalstītāji šobrīd ir un ir ļoti gudri cilvēki apkārt, un es domāju, ka iešu uz vēl augstākiem mērķiem, es gribu redzēt, cik daudz mēs varam sasniegt."
Pēc pirmizrādes studijas "Mistrus media" veikums sāks starptautisko filmas izrādīšanas ceļu. Jau tuvākajā laikā "Patrīciju" plānots rādīt Mihnenes dokumentālo filmu festivālā.
Studijas producents Gints Grūbe stāsta: "Filma "Patrīcija" diezgan perfekti ierakstās tajā grūtajā konkurencē, kas saucās Latvijas dokumentālais kino, jo mums ir ne tikai labi slēpotāji, bet mums ir arī ļoti spēcīgs dokumentālais kino, kurš ir zināms pasaulē.
Jau tuvākā mēneša laikā filmu demonstrēs Vācijas lielākais dokumentālo filmu festivāls Minhenē, kas ir patiešām ļoti liels notikums, un filma tālāk turpinās ceļot."
