Vara Braslas “Vectēvs, kas bīstamāks par datoru” ir viena no valsts simtgades finansējumu saņēmušajām filmām, kas pirmizrādi piedzīvoja šogad. Tāpat kā pārējās divas – Ilonas Brūveres “Ievainotais jātnieks” un Askolda Saulīša “Astoņas zvaigznes” – tas ir tikai sākums 16 filmu parādei, kas kulmināciju piedzīvos 2018. gadā.
Neskatoties uz to, šogad filmu ražotāji ir izrādījušies varen ražīgi, un to pierāda "Lielā Kristapa" nominācijas. Līdzās simtgades kino pilnmetrāžas spēlfilmu kategorijā bija nominēts arī Aika Karapetjana “Pirmdzimtais” un Staņislava Tokalova “Tas, ko viņi neredz”, bet dokumentālajā pilnmetrāžā uz "Lielo Kristapu" kandidēja vēl piecas šogad tapušās filmas.
Nacionālās kino balvas rezultāti pārsteigumus nesagādāja. Pārliecinoša līdere bija Viestura Kairiša “Melānijas hronika”, kas saņēma sešus "Lielos Kristapus". Turklāt Latvijas eksperti šo darbu izvirzīja arī ASV Kinoakadēmijas balvai “Oskars” kategorijā "Labākā ārzemju filma".
Četri „Lielie Kristapi” tika Uģa Oltes un norvēģu režisora Mortena Travika dokumentālajam trillerim “Atbrīvošanas diena”, bet trīs saņēma Karapetjana “Pirmdzimtais” un Edmunda Jansona animācijas darbs “Bize un Neguļa”.
Kā ierasts, Latvijas kino veidotāji turpina atgādināt par sevi starptautiskos festivālos. Spožākie panākumi bija Elīnas Vaskas iekļūšana Berlīnes festivāla desmit labāko jauno aktieru gada izlasē un Pāvela Gumennikova īsfilmas “Sarauj, Just!” plūktie lauri ārvalstu festivālos.
Savukārt nevienu "Lielo Kristapu" nesaņēmusī Andreja Ēķa komēdija “Svingeri” ir uzstādījusi līdz šim nebijušu rekordu Latvijas kino. Tās versiju nu jau ir ekranizējuši igauņi un ukraiņi, un to pašu grasās darīt arī lietuvieši, norvēģi un somi. Šis ir labs piemērs tam, ka pie mums beidzot sāk attīstīties arī komerciālais kino.
Šobrīd turpinās darbs pie vairākiem desmitiem dokumentālo un spēlfilmu. Starp tām arī būs megafilma “Dvēseļu putenis” un “Nameja gredzens”, kuru pie skatītājiem plānots nogādāt nepilna mēneša laikā. Bet janvāra beigās pirmizrādi piedzīvos gaidāmā simtgades filma – Ivara Selecka “Turpinājums”.
Ne visas filmas ir tapušas ar valsts atbalstu, kaut arī šogad tas ir būtiski palielinājies. Kopumā valsts finansējumu šogad ir saņēmuši 22 projekti, no kuriem desmit ir pilnīgi jauni. Starp tiem četras pilnmetrāžas spēlfilmas - Jāņa Ābeles jauniešu drāma “Jelgava ‘94”, Andra Gaujas attiecību trilleris “Nekas mūs neapturēs”, Andreja Ēķa mīlas četrstūris “Nesmēķējiet gultā” un Viestura Kairiša vēsturiskā drāma “Pilsēta pie upes”.
Kopumā valsts atbalstu ir saņēmušas piecas spēlfilmas, septiņas animācijas un desmit dokumentālās filmas. Un tam visam valsts šogad piešķīrusi vairāk nekā miljonu 700 tūkstoš eiro, no kuriem lielākā daļa atvēlēti tieši jaunajiem projektiem.
