Itāļu lauksaimnieks Klaudio jau vairākus gadus cīnās ar Parkinsona slimību. Šī cīņa ir nomācoša, bet līdzās ārstu un sievas Ivanas palīdzībai viņš atklāj, ka ķermeņa spēku un dzīvesprieku sagādā tango deja. Šis stāsts tagad ir atspoguļots Latvijas un Itālijas kopražojuma dokumentālajā filmā "Dzīves tango".
"Klaudio un Ivana ir daļa no manas ģimenes. Tādēļ man šis stāsts bija zināms un pazīstams. Es vēlējos parādīt ne tikai to, kā var cīnīties ar šo slimību, dejojot tango, bet arī to, cik liela nozīme šādā cīņā ir mīlestībai," stāsta režisore Ērika Lifrēdo.
"Tango ārstniecībā darbojas kā zobratu efekts. Tango mēs sākām dejot, vēl pirms Klaudio saslima, bet pēc tam to darījām ar vēl lielāku degsmi. Tas ļāva attīstīt arī kustības, kuras pirms tam uzskatījām par sarežģītām. Tas ir veids, ko iesakām citiem, lai turpinātu dzīvot ar degsmi," teic tango dejotāja Ivana Ravelli.
Cīņu ar slimību Ērika Lifrēdo sāka dokumentēt jau pirms desmit gadiem. To laikā filmas veidošanā iesaistījās arī "Vides filmu studija", režisore Krista Burāne un vēl citi kino profesionāļi no Latvijas.
Tango dejotājs Klaudio Rabija atzīst: "Tā bija savā ziņā ienākšana mūsu dzīvē. Mūsu mājās parādījās sveši cilvēki, un kādā brīdī vairs nevarējām saprast, kuri tad dzīvo šajā mājā un kuri ne. Grūtāk bija ārstniecības procesa laikā, bet kopumā tas bija vērtīgs un pat jautrs notikums."
Stāstu pastiprina arī komponista Artura Maskata ienākšana stāstā. Viņš savulaik jau bija radījis skaņdarbu "Tango" simfoniskajam orķestrim. Filma atklāj, kā starp šiem varoņiem veidojas draudzība un kā Klaudio un Ivanas stāsts iedvesmo komponistu radīt jaunu darbu – "Dzīves tango".
Tagad "Dzīves tango" skan arī ārstniecības deju kursos, kurus Klaudio un Ivana rīko tālajā Itālijā. Dzīve turpinās. Bet abiem paliek kāds neīstenots sapnis – doties uz Buenosairesu un okeāna krastā dejot tango.
"Varbūt, varbūt. Ceram, ka tur nokļūsim. Varbūt nākamgad," saka Ivana. "Par to jāprasa arī mūsu draugam "parkijam". Vai viņš ļaus mums doties vai ne," piebilst Klaudijs.
