"Megapole"
No trešdienas, 25. septembra, uz kinoekrāniem būs skatāma kinoklasiķa Frānsisa Forda Kopolas jaunākā filma "Megapole" ("Megalopolis"). Kopola ir uzņēmis vairākus no 20. gadsimta nozīmīgākajiem kinodarbiem, piemēram, "Krusttēvu" ("The Godfather", 1972) un "Mūsdienu apokalipsi" ("Apocalypse Now", 1979).
"Megapole" ir eposa stila vēstījums zinātniskās fantastikas stāsta veidolā. Filmas darbība noris futūristiskā metropolē – Jaunajā Romā –, kas pēc vaiga līdzinās Ņujorkai nākamajos gadsimtos. Seno romiešu vārdos nokrustītie filmas varoņi atspoguļo režisora ieceri izveidot stāstu, kurā Romas impērijas krišana tiktu skatīta kopainā ar Amerikas Savienoto Valstu nākotni.
Filmas ideja režisoram radusies jau karjeras sākumposmā. Tās uzņemšana ir bijusi ārkārtīgi ilga, finansiāli izaicinoša – Kopola pat ir pārdevis ģimenes īpašumā esošos vīna dārzus, lai filmu finansētu.
"Megapoli" uztveru kā vienu no Kopolas filmogrāfijas lielākajām traģēdijām.
Viss ieguldītais, pārcilvēciskais darbs un dedzīgā vēlme šo stāstu izstāstīt, šķiet, režisoru ir ievedusi apmātībā, kas aizēnojusi skatu, neļaujot saredzēt darba pašmērķīgumu un dramaturģisko smagnējumu.
Kino no 25. septembra.
"Mīlestība, meli un asinis"
Šīs nedēļas nozīmīgākais kinojaunums ir Rozas Glāsas – jaunas britu režisores – fantāzijas trilleris "Mīlestība, meli un asinis" ("Love Lies Bleeding"). Glāsa, kura savu pirmo pilnmetrāžas filmu "Svētā Moda" ("Saint Maude") uzņēma vien 2019. gadā, savu otro darbu ir izveidojusi sadarbībā ar vienu no ietekmīgākajām pasaules kinostudijām – "A24" – un galvenajā lomā ir nofilmējusi Kristenu Stjuarti.
Filmas "Mīlestība, meli un asinis" stāsts norit 80. gados ASV dienvidos – sīkā Ņūmeksikas pilsētiņā. Šī ir robusta un apātiska pasaule, kurā nepārtraukti tiek izmantoti spēka paņēmieni. Ironiski, sporta zāli, kurā par administratori strādā galvenā varone, rotā neveikli motivācijas uzsaukumi, kā, piemēram: "Sāpes ir vājums, kas atstāj ķermeni".
Šajā mačo pasaulē, kura aizgūta no ASV vesterniem un B kategorijas trilleriem, lubenēm, uzplaukst negaidīts mīlasstāsts starp abām galvenajām varonēm. Un te Glāsa filmas vēstījumā ievij gan zinātniskās fantastikas, gan fantāzijas elementus, gan arī atsauces uz ķermeniskām šausmu filmām. Ja atceramies gada sākumu, kad tika lauzti šķēpi par to, vai Jorga Lantima drāma "Nabaga radības" ir feministiska vai nav, tad Glāsas filmas gadījumā par to nav šaubu. Viņa, tiesa, spēcīgas sievietes tipāžu ir attīstījusi pavisam citā – dažbrīd pavisam burtiskā – manierē.
"Mīlestība, meli un asinis" ir viens no svaigākajiem, neprātīgākajiem un reizē arī izklaidējošākajiem kinodarbiem, kas šogad skāris kinoekrānus.
Tajā apvienojas režisores Rozas Glāsas talants, dziļas zināšanas par kinokultūru, skarba humora izjūta un galu galā arī neglābjama romantika.
Kino no 27. septembra.
