ĪSUMĀ:
- Kinokritiķe Dārta Ceriņa: Festivāla programmā ir filmas, kas iezīmē Krievijas maigās varas klātbūtni Latvijā.
- Kinokritiķe Ieva Augstkalna: Problēma ir tā, ka nav īsti skaidrs, kā notiek šo filmu nonākšana festivāla programmā.
- Kinorežisors, producents Matīss Kaža: Vai šādam festivālam vajadzētu būt atbalstītam ar Latvijas valsts budžeta līdzekļiem un pašvaldības budžeta līdzekļiem?
- Festivāla rīkotāji neatsaucas uz žurnālistu jautājumiem.
Lai arī festivāla "Baltijas pērle" programmā arī šogad iekļautas godalgotas un Eiropā zināmu režisoru filmas ar populāriem aktieriem, dažu filmu izrādīšana, piemēram, krievu režisora Kirila Serebreņņikova "Ļimonovs" un amerikāņu režisora Šona Beikera "Anora" pašmāju kinokritiķu vidū raisa neviennozīmīgas pārdomas.
Kinokritiķe Dārta Ceriņa komentē: "To vidū atrodas filmas, kas iezīmē [Krievijas] maigās varas klātbūtni Latvijā. Ļoti konkrētu Krievijas kultūras un arī politiskās mitoloģijas pārkārtojumiem.
"Baltijas pērles" programma mums faktiski liek radīt šo ilūziju par to, ka nekas nav divarpus gadu laikā mainījies. Faktiski arī rada krievu paštēla un "lielās kultūras" turpinājumu. Ka tā ir normalitāte, tas ir akceptējams un ka Latvijas kultūras vidē ir vakuums."
Kinofestivāla "Baltijas pērle" vēsture aizsākās 1993. gadā. Tolaik festivālu apmeklēja tādas zvaigznes kā Pīters Grīnvejs, Andrejs Končalovskis, Džina Lolobridžida, Katrīna Denēva, Pjērs Rišārs un citi. Festivāla programmu vienmēr papildināja pasaules kino klasika, izcilu režisoru un aktieru retrospektīvas.
"Tā problēma ir tāda, ka nav īsti skaidrs, kā notiek šo filmu nonākšana festivāla ietvaros,"
uzsver kinokritiķe Ieva Augstkalna. "Kino izplatīšana notiek brīvā tirgus apstākļos, un tas, kurš sola vairāk, dabū arī filmas tiesības. No otras puses, šim festivālam ir pietiekami daudz līdzekļu, lai solītu labu cenu filmu tiesību turētājiem. Tas, kas notiek un ne tikai "Baltijas pērles" ietvaros, bet arī citu kino izplatītāju kontekstā, ir, ka viņi nopērk dažkārt šīs tiesības un nedod šīs tiesības tālāk citiem. Viņas tiek parādītas konkrētos seansos. Tik, cik redzēja, tik redzēja, un vairāk netiek rādītas."
Lai arī biļetes uz festivālu iegādāties iespējams arī internetā, "Baltijas pērle" ir viens no retajiem, kas uz vietas biļetes piedāvā iegādāties tikai skaidrā naudā. Kino jomas profesionāļi situāciju ap "Baltijas pērli" raksturo kā savādu un sarežģītu. Bet vienlaikus arī atzīst, ka festivālam ir uzticīga auditorija.
"Pārsvarā šie cilvēki, kas nāk katru gadu uz "Baltijas pērli", ir Jūrmalā dzīvojošie, pārsvarā krievu valodā runājošie cilvēki. Tā ir tā auditorija, ko šis festivāls noklāj.
Jautājums ir, vai šāda veida festivālu, kurā arī, cik saprotu, visiem seansiem tiek piedāvāts tulkojums krievu valodā, – vai tam vajadzētu būt atbalstītam ar Latvijas valsts budžeta līdzekļiem un pašvaldības budžeta līdzekļiem? Man liekas, ka ne," spriež kinorežisors, producents Matīss Kaža.
Festivāla programmā iekļautās filmas raisījušās asas diskusijas arī vairākos starptautiskos kinofestivālos, bet ne Latvijā. "Šajā filmu jūgā mēs par to nerunājam. Mēs nemēģinām paust savu sašutumu, nepiekritību. Un mēs sakām, ka tas ir labi. Lai gan, manuprāt, pasaule ir radikāli mainījusies. Mēs dzīvojam kara apstākļos, mums ir kara ekonomika. Un kultūra ir daļa no frontes," atgādina Dārta Ceriņa.
Uzzināt festivāla rīkotāju pamatojumu programmas izvēlē nav iespējams, jo "Baltijas pērles" veidotāji ignorē žurnālistu interesi par šiem jautājumiem.
