Dokumentālajā filmā režisore Dzintra Geka radījusi saistošu portretu par latviešu gleznotāju Juri Jurjānu (1944–2023). Filma atklāj viņa pasauli un iemieso vizuāli bagātīgu stāstu par brīvību mākslā, dzīves enerģiju un virtuozitāti. "Kā vienmēr, Juris Jurjāns ir brīvs, par savu mākslas tēmu izvēlas skaistumu un atsakās spēlēt pēc noteikumiem, kurus diktē vecums. Viņš turpina savus ikdienas rituālus, iemalko viskiju, pīpē cigārus un glezno. Lietus līst vai saule spīd, ik dienu viņš ceļas, ņem savu spieķi un mēro garo ceļu no mājas Berģos līdz Vecrīgai. Tad pa stāvajām kāpnēm dodas uz sesto stāvu un nokļūst savā pasaulē – studijā pie otām un gleznām," teikts filmas aprakstā.
Filma par Latvijas Mākslas akadēmijas emeritēto profesoru tapa, filmēšanas komandai režisorei Dzintrai Gekai un operatoram Viktoram Grībermanim vairāk nekā divus gadus pavadot mākslinieku viņa ikdienas gaitās, uzklausot viņa atmiņas, pārdomas un atziņas par dzīvi un mākslu.
Dzintra Geka šobrīd ir viena no redzamākajām dokumentālā kino režisorēm Latvijā, kuras filmas ir gaidītas un plaši izrādītas Latvijā un pasaulē. Viņas darbos ir daudz vēsturiski svarīgu un sabiedrībai aktuālu tēmu, kas spēj atainot kompleksas tēmas un notikumus, izmantojot autentiskus stāstus un personīgās pieredzes. Režisore pastāstīja: "Interese un jēga veidot dokumentālo portretfilmu par mākslinieku Juri Jurjānu bija viņa neparastās personības un harismas dēļ. Viņa pašpietiekamība, mākslinieka egoisms, aizrautība, bērnišķā ziņkārība par pasauli. Filma ir gan ceļojums caur mākslinieka dzīvi, gan padziļināta refleksija par vecuma gaitā radītajām pārmaiņām un to ietekmi uz māksliniecisko darbību.
Citiem vārdiem: filma būs dzīves apliecinājums un iedvesma skatītājiem nepadoties, visiem spēkiem dzīvot pilnvērtīgi, ar prieku – neatkarīgi no ierobežojumiem, ko dzīve uzliek."
Mūziku speciāli filmai radījis komponists Arturs Maskats. Mūzikas ierakstā piedalījušies pazīstami izcili mūziķi: flautiste Dita Krenberga, ērģelnieks Aigars Reinis, perkusionists Ivo Krūzkops, čelliste Dace Zālīte-Zilberte un saksofonists Aigars Raumanis, diriģents – Sigvards Kļava.
Filmas pirmizrāde notiks 4. maija Latvijas filmu maratonā kinoteātrī "Splendid Palace" pulksten 18.00, savukārt no 5. maija tā skatāma kinoekrānos Latvijā. Filma tiks izrādīta Rīgā kinoteātrī "Splendid Palace", "Kino Bize", "Forum Cinemas", "K.Suns", kā arī Talsos, Cēsīs, Rēzeknē, Smiltenē, Daugavpilī, Liepājā u.c.
Plānoti arī īpašie seansi, kuros būs iespēja satikt filmas radošo komandu: 6. maijā pulksten 19.30 kinoteātrī "Splendid Palace", Rīgā; 8. maijā pulksten 18.00 kinoteātrī "Kino Bize", Rīgā; 12. maijā Daugavpils Marka Rotko mākslas centrā.
Dzintra Geka ir veidojusi nozīmīgu latviešu mākslinieku un radošu personību portretus – filmas par Ivaru Poikānu, Kurtu Fridrihsonu, Ilmāru Blumbergu, Aleksandru Pelēci, Eduardu Tisē, Gvido Zvaigzni un Džonu Doredu. Viņa ir režisējusi teju 40 filmas par Sibīrijas un izsūtījuma tēmu, kas tapušas filmu studijā "Sibīrijas bērni". Filmās "Tālā zeme Sibīrija", "Kur palika tēvi", "Dieva putniņi", "Sibīrijas dienasgrāmatas" u.c. ir fiksētas atmiņas un liecības par deportācijām un to ietekmi.
Filmas "Juris Jurjāns. Septiņas dienas ar gleznošanu, runāšanu, klusēšanu" komandu veido režisore un scenārija autore Dzintra Geka, operators Viktors Grībermans, montāžas režisore Sandra Alksne, skaņu režisors Artis Lūsis, komponists Arturs Maskats, mūzikas ieraksta producents un diriģents Sigvards Kļava, producentes Dzintra Geka un Marta Romanova-Jēkabsone. Filma veidota, sadarbojoties filmu studijām "Gesta Films" un "Sibīrijas bērni". Filmas veidošanu finansiāli atbalstījis Valsts kultūrkapitāla fonds. Filmas izplatītāji – "Baltic Content Media" un "Kino punkts".
Par mākslinieku
Juris Jurjāns (1944–2023) aizgāja no mums pagājušā gadā, šogad viņam paliktu 80 gadu. Jura Jurjāna un mākslinieces Aijas Jurjānes ģimenē bija trīs bērni – pazīstamās filmu mākslinieces Kristīne Jurjāne un Ieva Jurjāne, un dēls Pāvils Jurjāns.
Juris Jurjāns dzimis 1944. gada 15. februārī, vadījis aktīvu un spilgtu mūžu kā mākslā, tā sabiedriskajā dzīvē. Viņš vairākus gadus vadījis Latvijas Mākslinieku savienības Gleznotāju sekciju, kā arī diplomdarbus Latvijas Mākslas akadēmijas Glezniecības nodaļas meistardarbnīcā. Juris Jurjāns gan kā mākslinieks, gan kā personība atstājis nozīmīgu iespaidu uz daudziem Latvijas Mākslas akadēmijas absolventiem, kuri bijuši viņa audzēkņi. Viņa darbi atrodas Latvijas Nacionālā mākslas muzeja, Latvijas Mākslinieku savienības, Tretjakova galerijas Maskavā, kā arī vairākās pasaules privātkolekcijās. Viņš regulāri piedalījās grupu izstādēs Rīgā, Maskavā, Ņujorkā, Parīzē, Madridē, Briselē, Helsinkos, Berlīnē, Viļņā, Tokijā, Tallinā, Londonā, Varšavā un citviet.
