1. maijā pulksten 16.00 tiešraidē pārraidīs svētku koncertu "Tu esi mājās. Tu esi ES. Latvija – 20 gadus ES". Koncertā skanēs Raimonda Tigula mūzika (pašam māksliniekam spēlējot hangu un klavieres) Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra, Rīgas kamerkora "Ave Sol", ērģelnieces Ivetas Apkalnas, ģitārista Jāņa Bērziņa, solistu Mārtiņa Klišāna, Aleksandras Špicbergas, Gustava Švēdenberga un diriģentu Andra Veismaņa, Jurģa Cābuļa un Jāņa Stafecka izpildījumā. Pasākuma vadītāju lomās būs aktieri Inga Misāne-Grasberga un Gundars Grasbergs, kā arī LTV žurnālisti Ilze Nagla un Jānis Geste, savukārt vizuāli krāsainus stāstus koncerta laikā atklās mākslinieces Anitras Bērziņas video vitrāžas.
Pulksten 18.25 – dokumentālā filma "Astra" (2023; režisore Liene Laviņa, scenārija autori – Gundars Rēders un Raits Valters, komponists – Jānis Šipkēvics (Shipsea)) – biogrāfisks stāsts par ievērojamo Latvijas nacionālās pretestības kustības dalībnieku Gunāru Astru – cilvēku, kurš spēja domāt, runāt un rīkoties atbilstoši savai sirdsbalsij un pasaules redzējumam. Viņa frāze, kas teikta Latvijas PSR tiesas procesa pēdējā vārdā – "Es ticu, ka šis laiks izgaisīs kā ļauns murgs" –, kļuva par vadmotīvu un spēka avotu Atmodas laika cīnītājiem. Ko darīt, ja tavas domas un uzskati ir pretrunā ar laikmeta realitāti? Vai cilvēks spēj pastāvēt, nesalūzt? Kādus upurus tas prasa no paša, ģimenes un draugiem?
Pulksten 20.30 – dokumentālā filma "Sapnis par valsti. Satversme" (2022; režisore Dace Kokle, idejas autore Judīte Čunka). Satversme ir viena no īsākajām pasaules valstu konstitūcijām un arī viena no vecākajām Eiropā. Padomju gados Satversme bija ceļa zvaigzne nacionālajai pretošanās kustībai, lai cīnītos pret valsts okupāciju, arī Atmodas laikā, kad atjaunoja Latvijas neatkarību. 2022. gada rudenī apritēja simt gadu, kopš pieņēma un spēkā stājās Latvijas pamatlikums, nosakot valsts iekārtu un personas attiecības ar valsti. Filma atklāj, kā deputāti tolaik izvēlējās piemērotāko konstitūcijas variantu, kāpēc to nosauca par Satversmi, kas izstrādāja Satversmi un par kādiem jautājumiem raisījās lielākie strīdi.
Vakarā pulksten 21.20 pirmizrādīs Rīgas Doma kora skolas 30 gadu jubilejas koncertierakstu (režisors Kārlis Krūmiņš, mākslinieciskais vadītājs Jurģis Cābulis, scenogrāfs Didzis Jaunzems). Īpaši šim koncertam skolas absolvents un pedagogs, komponists Jēkabs Jančevskis radījis dziesmu aranžijas, caur kurām koncertuzvedumā vīsies skolas stāsts no tās dibināšanas 1994. gadā līdz pat šodienai, kad skolas saime jau sakuplojusi kā varens dziesmu koks. 400 dziedātāju kopkoris, ko veidos pieci skolas kori un īpašais absolventu koris, būs atskaņa no 2023. gada Dziesmu svētkiem un īsto svinību sākums. Līdzās absolventiem, kuru vidū ir dziedātāji Daumants Kalniņš, Jolanta Strikaite-Lapiņa, Katrīna Paula Felsberga, diriģenti Aivis Greters, Kaspars Ādamsons, Krista Audere un citi, koncertā uzstāsies arī šī brīža audzēkņi, tai skaitā paši mazākie, kuru stāsts skolā un mūzikas pasaulē vēl tikai sākas.
Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas dienā, 4. maijā, pulksten 9.00 skatītāji varēs vērot dievkalpojuma tiešraidi no Rēzeknes Vissvētākās Jēzus Sirds Romas katoļu katedrāles. Pēc tam pulksten 10.55 – tiešraide no reģionālās militārās parādes Rēzeknē. Jau tradicionāli 4. maijā Nacionālie bruņotie spēki rīko militāro parādi kādā no Latvijas vēsturiskajiem novadiem. Pērn tā notika Vidzemē, Alūksnē, bet šogad šo īpaši nozīmīgo un vēsturisko Latvijas valsts svētku pasākumu uzņemt gods ir Latgalei, kad pēc 12 gadiem Rēzeknē atgriežas vērienīgā Nacionālo bruņoto spēku un Iekšlietu ministrijas pakļautības iestāžu militārā parāde. Tā notiks pie Latgales Atbrīvošanas pieminekļa "Vienoti Latvijai". Parādes komandieris: Zemessardzes 3. Latgales brigādes komandieris, pulkvedis Gunārs Vizulis; komentētāji: majore Ieva Jordane-Liflande un LTV žurnālists Ģirts Zvirbulis.
Pulksten 12.00 – tiešraide no Saeimas svinīgās sēdes, kurā uzrunu teiks Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa, bet pulksten 15.00 – Valsts augstāko apbalvojumu pasniegšanas ceremonijas tiešraide, kur Rīgas pilī pasniegs augstākos Latvijas valsts apbalvojumus – Triju Zvaigžņu ordeni, Viestura ordeni un Atzinības krustu. Valsts augstāko atzinību saņems visdažādāko jomu pārstāvji no visas Latvijas – cilvēki, kuru profesionālais un sabiedriskais darbs un pilsoniskais ieguldījums godam kalpo Latvijai un ir īpaši nozīmīgs.
Pulksten 18.15 pirmizrādīs koncertierakstu "Imanta Ziedoņa un Raimonda Paula dziesmu svētki". Godinot Imanta Ziedoņa 90 gadu jubileju, 2023. gada 3. maijā mūzikas namā "Daile" notika pirmatskaņojums programmai "Ziedonis – 90 / Raimonds Pauls & Daumants Kalniņš". Imanta Ziedoņa dzeju Maestro mūzikā izpilda Daumants Kalniņš, pie klavierēm – Maestro Raimonds Pauls. Koncertprogrammā piedalās mūziķi Raimonds Macats (taustiņinstrumenti), Oskars Sproģis (basģitāra), Jānis Kalniņš (ģitāra), Artis Orubs (sitaminstrumenti) un koris "Sola" diriģenta Kaspara Ādamsona vadībā. Programmā skan skaistākās Raimonda Paula dziesmas ar Imanta Ziedoņa vārdiem: "Svētvakars", "Latviešu jūrniekiem", "Meitene ar kallu ziediem", "Nenes zvaigznes istabā", "Lapsenes nāve", "Dziesmiņa par prieku" un daudzas citas.
Vakara noslēgumā pulksten 21.10 Latvijas Televīzijā pirmizrādīs vēsturisko drāmu "Mana brīvība" (2023; režisore Ilze Kunga-Melgaile). Filma balstīta uz vēsturiskiem notikumiem, vēstot par pagājušā gadsimta 80. gadu beigām Latvijā, kad gaisā jaušamas pārmaiņu vēsmas. Galvenās varones prototips ir viena no Atmodas laika spožākajām zvaigznēm – žurnāliste un politiķe Ita Kozakeviča, filmā Alīcija. Brīvdomīgā, sabiedriski aktīvā un harismātiskā poļu izcelsmes trīsdesmitgadniece Alīcija, tikko laimīgi apprecējusies ar Ilgvaru, divdesmit gadus vecāku, konservatīvu matemātikas profesoru. Ignorējot vīra bažas, Alīcija, tuvu draugu un līdzgaitnieku mudināta, aktīvi iesaistās Tautas frontes darbībā un kandidē uz Augstākās Padomes deputāta amatu. Taču sasniegumi nes līdzi arī sarežģījumus – Alīcija saņem anonīmu vēstuli un nonāk skarbas izvēles priekšā, kam uzticēties. Lomās: aktieri Ērika Eglija-Grāvele, Darius Meškauskas, Gints Grāvelis, Egons Dombrovskis, Ilze Ķuzule-Skrastiņa u.c. Par Alīcijas lomu aktrise Ērika Eglija-Grāvele saņēmusi "Lielā Kristapa 2023" balvu nominācijā "Labākā aktrise", Darjus Meškausks – balvu nominācijā "Labākais aktieris otrā plāna lomā".
Iepriecinot jaunākos televīzijas skatītājus, 6. maijā pulksten 18.50 pirmizrādi Latvijas Televīzijā piedzīvos animācijas filma "Sirds likums" (2023; režisore Roze Stiebra), kas saņēmusi "Lielā Kristapa 2023" balvu trīs nominācijās – "Labākā animācijas filma", "Labākais animācijas režisors", "Labākais animācijas mākslinieks". Animācija stāsta par kādu tālu karaļvalsti, kurā dzīvo Karalis un Princese. Dzīve tajā rit rāmi un paredzami, pavalstnieki gatavojas karaļmeitas kāzām, bet kādā naktī Princese pils dārzā sastop Svešinieku, kurš viņu apvelta ar neparastu dāvanu – no šī brīža viss sagriežas kājām gaisā. Krāšņajā pasakā par drosmi un mīlestību Princese aizbēg no mājām, viņas līgavaini Princi un draugu Kaķi gaida izaicinoši piedzīvojumi, guvernante Gaigala mēģina vest pie prāta satraukto Karali, un visiem jāuzmanās no varaskārajiem Vilkiem. Filmas radošo komandu veido komponists Valts Pūce, scenārija autori Matīss Gricmanis un Roze Stiebra, mākslinieks Aleksejs Naumovs, skaņu režisors Matīss Krišjānis, producenti Roberts Vinovskis un Dominiks Jarmakovičs. Lomas ierunājuši aktieri: Telma Auziņa, Jānis Ēriks Grūtups, Ritvars Logins, Gerds Lapoška, Marta Lovisa Jančevska, Toms Harjo un citi.
