Filmas veidotāja – 41 gadu vecā Francijas režisore ar Senegālas "saknēm" Mati Diopa pēc ceremonijas norādīja, ka lente ir vairāk nekā kino. Tas esot politisks žests un pagodinājums tajā atainoto cilvēku realitātei. "Atdot nozīmē atjaunot taisnīgumu," uzsvēra Diopa.
Stāsts ir par 26 kultūrvēstures priekšmetiem, kurus 1892. gadā Francijas koloniālie spēki kopā ar citām vērtībām nolaupīja toreizējā Dahomejas karalistē un kuri nesen tika atdoti dzimtenei. Problēma ir patiešām aktuāla, un mediji vēsta, ka Francijā patlaban atrodas vēl apmēram 7000 pirms 130 gadiem nolaupītu mākslas darbu.
Dokumentālais kino Berlinālē galveno balvu izcīna jau otro gadu pēc kārtas, un pērn "Zelta lāci" saņēma franču režisora Nikolā Filibēra lente par dienas aprūpes centru Parīzē, kurā uzturas cilvēki ar garīga rakstura traucējumiem.
Filma "Marijas klusums" saņem Ekumēniskās žūrijas balvu
Sestdien festivāla preses konferencē tika izziņotas un pasniegtas festivāla speciālo žūriju balvas. Režisora Dāvja Sīmaņa filmai "Marijas klusums", kas veidota Latvijas filmu studijā "Mistrus Media" kopprodukcijā ar Lietuvas filmu studiju "Broom Films", piešķirta festivāla Ekumēniskās žūrijas balva.
Ekumēniskās žūrijas balva tiek piešķirta tām Berlīnes festivāla oficiālās programmas filmām un filmu veidotājiem, kuri savās filmās aktualizē garīgās, cilvēcīgās un sociālās vērtības. Šī balva festivālā tiek pasniegta kopš 1992. gada un to veido starptautiskā katoļu un evanģēliskās baznīcas organizāciju "Interfilm" un "Signis" kino organizāciju atlasīta žūrija. Ekumēniskā žūrija Berlīnes kino festivālā piešķir balvu gan galvenā konkursa filmai, gan izvēlētai filmai no festivāla Foruma programmas un Panorāmas programmām. Piešķirot balvu filmai "Marijas Klusumam" , žūrija atzinīgi novērtēja galvenās varones pārvērtības, kura kļūst par liecinieci sistēmas ļaunumam un galu galā nolemj izvēlēties klusēšanu kā pretošanās veidu pret nežēlīgo vardarbību.