Runājot par kino, nereti tiek izmantoti tādi jēdzieni kā "universālā valoda" vai "universāls stāsts", taču kino pastāvēšanas vēsturē, uzskatu, nemaz nav tik daudz darbu, kas šos apzīmējumus iemiesotu tik pilnasinīgi kā to dara animācijas filma "Straume".
3D animācijas tehnikā veidotais stāsts ir pilnībā bez dialogiem, tajā sekojam galvenajam varonim – melnam kaķim –, kas ir spiests būt nepārtrauktā kustībā un, atsakoties no savas vienpaša dabas, sadarboties ar citiem dzīvniekiem, lai izdzīvotu vidē, kuru pēkšņi piemeklējuši bībeliska apjoma plūdi.
"Straume" varētu būt viens no tiem darbiem, kuru sižeta atstāsts skan maldinoši vienkārši, taču, filmu skatoties, paveras visdažādāko emociju spektrs, sākot no līdzpārdzīvojuma, beidzot ar aizkustinājumu un maigi smeldzīgu apziņu par pasaules sarežģītību.
Un tas viss – bez rindiņas teksta.
"Straume" ir darbs ārkārtīgi dažādu vecumu mērķauditorijai – stāsta linearitāte jeb notikumu secīgums padara filmu viegli uztveramu. Pēc filmas noskatīšanās viens no lielākajiem pārsteigumiem ir stāsta balanss starp meditatīvu apcerīgumu un spraigu dinamismu, kas skatītāja uzmanību allaž tur ciešā satvērienā.
Zilbaloža un animatoru komandas veidotā filmas vide atgādina mītisku brīnumpasauli – te ir nogrimušās Atlantīdas un leknu Viduszemes pļavu noslēpumainība un Japānas animācijas klasikā – piemēram, Hajao Mijadzaki darbos – samanītie plašumi; tie allaž nes ko neparedzamu. Taču šī vide ir nepielūdzama un nedraudzīga – vienīgā iespēja tajā izdzīvot ir sadarbojoties. Un animatoru radītās smalkās detaļas – atspulgi ūdenī, tekstūras – iezīmē prātam neaptverami smalku darbu.
Gints Zilbalodis kādā radio intervijā ar dokumentālisti Ievu Ozoliņu minēja, ka pats asociējas ar filmas galveno varoni – Kaķi –, jo iepriekšējo filmu "Projām" veidojis būtībā vienatnē (animējis, režisējis, rakstījis scenāriju, sacerējis mūziku, montējis). Šī filma – pilnīgi pretēji – tapusi lielā komandā, sadarbojoties ar profesionāļiem Francijā un Beļģijā. Filma arī iezīmē interesantu fenomenu – lielākoties Latvijai sadarbojoties ar rietumvalstīm, mūsu (un Austrumeiropas kopumā) profesionāļi ir bijuši kā izpildītāji bez teikšanas pār radošajiem procesiem; "Straumes" gadījumā situācija ir pretēja.
Filma jau ir paguvusi viesoties festivālos visā pasaulē – toskait bijusi pirmizrādīta Kannu kinofestivālā, izrādīta un apbalvota Ansī Starptautiskajā animācijas filmu festivālā. Septembra sākumā tā piedzīvos arī savu pirmizrādi Ziemeļamerikā – Toronto Starptautiskajā kinofestivālā Kanādā un vēlāk nonāks arī kinorepertuārā ASV, iesaistoties cīņā par "Oskariem" – tā jau ir izvirzīta kā Latvijas kandidāte nominācijai ārvalstu filmas kategorijā un noteikti startēs arī pilnmetrāžas animācijas filmu kategorijā.
Skatoties pavisam objektīvi un salīdzinot visu, kas šogad līdz šim redzēts ārvalstu kinofestivālos un citviet, – Ginta Zilbaloža filma ir viens no labākajiem un zīmīgākajiem 2024. gada kinodarbiem.
Taču, attālinoties no balvām un ārējā novērtējuma, – Zilbalodim ar komandu ir izdevies kas brīnišķīgs: ir radīts pārlaicīgs kinodarbs, kas aizkustina un saviļņo ar savu labestīgo naivumu, liekot atcerēties, ka šādu darbu dēļ ir vērts turpināt skatīties kino.
