Prestižās dāņu producentu apvienības "Nordisk Film" un Latvijas producentu kompānijas "Munchhausen Productions" sadarbības projekts – spēlfilma "Bez robežām" pirmo, tiesa, iekšējo pirmizrādi piedzīvo Rīgā vēl dažas dienas pirms šī detektīvstāsta nonākšanas uz lielajiem ekrāniem Kopenhāgenā.
Režisors Ole Kristians Madsens no Dānijas saka: "Šī ir pasaules pirmizrāde, un tā ir šeit aiz cieņas pret Latvijas komandu, mūsu kolēģiem."
Dāņu rakstnieka Jusi Adlera-Olsena bestsellera ekranizācijā bija iesaistīta apjomīga komanda no Latvijas – aktieri, masu skatu dalībnieki, gaismu, skaņu, grima un kostīmu mākslinieki, kuri strādāja gan filmēšanas laukumā Latvijā, gan arī Dānijā.
Videoklips dāņu valodā.
"Jūs varat strādāt 15–20 gadus Latvijā un varbūt nesaņemt tādu apjomu vai tādu pieredzes specifiku, kā ir izbraukt ārpusē, strādāt citur, citā valstī ar citu stilistiku, ar citu izpratni par kino. Tās ir dažādas pieredzes," teic grima māksliniece Aija Beata Rjabovska.
Kostīmu māksliniece Līga Krāsone atzīmē: "Skatoties šo filmu, mēs redzējām, ko reāli maksā kino un kā to [panāk]. Ja tu gribi to bildi, tad tev arī tajā ir jāiegulda, jo pie mūsu budžetiem, kad tu skaties latviešu filmu, jā, tur ir stāsts, varbūt pat izstāstīts neslikti, bet tur nav kino. Un varbūt arī, skatoties tieši uz režisora darbu, man liekas, ka brīžiem es jūtu, – pietrūkst šīs skolas; varbūt arī režisoriem būtu, es domāju, otrajiem režisoriem ļoti liela skola – pabūt blakus šiem režisoriem, kā tas stāsts tiek izstāstīts, kādi ir akcenti, kāda ir montāža. Šeit nevienā brīdī nelikās, ka kaut kas montāžā nav. Latviešu filmās ļoti bieži ir, kad tu skaties – ai, atkal montāžas kadrs. Tam ir jābūt skolai, un šobrīd bišķiņ tāda sajūta, ka bišķi, bišķi kaut kur [mums] pietrūkst."
Filma saņēmusi arī līdzfinansējumu no Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) un Rīgas Filmu fonda. Filmai "Bez robežām" piešķirti 364 tūkstošu eiro.
Izpildproducente Madara Kalniņa skaidro: "Dānijā šis ir liela budžeta projekts. Iepriekšējo filmu filmēja Prāgā, bet, tā kā mēs runājām par to, ka varbūt skatāmies kādas citas alternatīvas un ja mēs salīdzinām ar Prāgu, – lai gan Prāgā ir tā infrastruktūra daudz lielāka un kinoindustrija ir arī daudz lielāka, – mūsu piedāvājums bija viņiem izdevīgāks."
"Nordisk Film Production" producents (Dānija) Mikaels Rieks norāda: "Jūsu atbalsta sistēma, investīciju aģentūra un Rīgas filmu fondi – tas viss mums ir kas jauns, bet ir arī sajūta, ka šie fondi ir gatavi ieklausīties industrijā un uzlabot atbalsta programmas, jo viņi izprot nozares aktualitāti un ir gatavi pielāgoties. Tas ir ļoti noderīgi ārvalstu producentiem. Mēs runājam vienā valodā, un ir sajūta, ka fondi šeit ieklausās kino veidotājos. Tas ir nozīmīgs atbalsts un arī priekšrocība pret daudzām citām valstīm, kuras ir iestrēgušas tradicionālajā modelī, kā tās atbalsta filmu uzņemšanu."
Dāņi atzinīgi novērtē arī Latvijas kino profesionāļu sagatavotību un uzsver, ka tā neatšķiras no tās, kas piedzīvota, strādājot, piemēram, ASV, Čehijā, Rumānijā un citviet.
Režisors Ole Kristians Madsens teic: "Tas, kas man ļoti patika attiecībā uz Latvijas komandu, ir tas, ka šeit ir ģimeniska kopības sajūta, jo maza valsts un visi kinoprofesionāļi viens otru pazīst.
Te strādāt ir, kā nokļūt mazā ģimenē – tu tajā ienāc, uz laiku esi kādam padēls un pēc tam dodies tālāk. Tāpēc es pavisam noteikti gribu šeit filmēt vēl. Arī ieteikt to citiem. Tāpēc es domāju, ka vajadzīgs sagatavot vairāk kino profesionāļu, jo domāju, ka cilvēki brauks šeit filmēt."
Lai gan spēlfilmas uzņemšana notikusi Rīgā un Kuldīgā, tajā redzams Dailes teātra aktieris Klāvs Kristaps Košins un filmā ieguldīta Latvijas nauda, visdrīzāk, Latvijas skatītāji uz lielajiem ekrāniem filmu "Bez robežām" neredzēs.
LIAA direktora pienākumu izpildītāja Iveta Strupkāja skaidro: "Man nav statistikas, kurā būtu redzams, cik daudz šīs filmas paliek Latvijā un tiek izrādītas. Mēs esam vairāk skatījušies uz šīs programmas tādu finansiālo pusi. [..] Jāsaka, ka te laikam galvenais uzsvars ir uz šiem finansiālajiem ieguvumiem un uz iespēju parādīt Latviju kā pievilcīgu filmēšanās lokāciju, varbūt neierastu arī kinoļaudīm, ja mēs salīdzinām ar tādām tradicionālām – Čehiju, Vāciju vai arī Skandināvijas valstīm."
LIAA uzsver, ka līdzfinansējuma piešķiršanā apstāklis, vai filmu redzēs Latvijas skatītājs, netiek vērtēts, turklāt filmas izplatīšana tālāk ir producentu ziņā. Svarīgi, ka katrs ieguldītais eiro atgriežas atpakaļ ekonomikā ar uzviju.
"LIAA šo programmu administrē kopš 2022. gada, un kopš 2022. gada marta līdz pat 2023. gada jūnijam ir atbalstīti 16 filmu projekti no 11 dažādām valstīm, ir kopā līdzfinansējums piešķirts 3,62 miljoni, un arī tieši pašlaik vērtēšanā arī programmas sestā kārta, septiņi projekti, arī diezgan vērienīgi. Kopējais finansējuma apjoms, kas ir pieprasīts, ir 4,6 miljoni."
Grima māksliniece Aija Beata Rjabovska bilst: "Lai vai kā, es ļoti ceru, ka mūsu Latvijas valdība, mūsu ministrijas, visas nozares, kas dod kino atbalstu, reālu naudu, reālas iespējas, es visus aicinu darīt to vairāk, jo tā ir vēl viena šūniņa visā kopējā kodolā, kurā mēs nesam savu vārdu pasaulē, tāpat kā to dara sportisti, politiķi, tāpat kā to dara mūziķi, mākslinieki, – mēs esam daļiņa no šīs šūnas."
