Filma vēsta par neparastu draudzību starp runājošajiem suņiem un bērniem, kuri vienojas cēlā lietā – izglābt Maskačku no kāda neganta uzņēmēja patvaļas.
Filma iekļaujas simtgades programmā, tās pirmizrāde Latvijā būs 1. februārī, bet rudenī to izrādīs arī Polijā un Francijā.
Filmai ir trīs galvenie varoņi, kā jau liecina tās nosaukums. Jēkabs ir puika no centra, arhitekta dēls, kurš apstākļu sakritības dēļ vasaru spiests pavadīt nevis laukos vai Kanāriju salās, bet Maskačkā pie savas māsīcas Mimmi. Viņa ir meitenes tips, kas rāpjas kokos, spļauj ar ķiršu kauliņiem un ne no kā nebaidās.
Lai arī sākumā Jēkabam un Mimmi absolūti nesaskan, pamazām tomēr izveidojas ļoti cieša draudzība, un te sava loma, kā atklāj režisors Edmunds Jansons, ir trešajam nozīmīgajam filmas spēlētājam.
“Trešais spēlētājs šajā stāstā ir runājošie suņi. Maskačkai tas ir absolūti normāli un saprotami, ka visi suņi runā. Un tur ir tāds Boss, šī suņu bara līderis, kurš arī kļūst par Jēkaba draugu, un viņi visi vienā brīdī sadarbojas,” stāsta Edmunds Jansons.
“Stāstu veido situācija, kad Maskačkas parkā uzņēmējs Imants Rausis vai Mantrausis, kā viņu sauc Mimmi, nolemj būvēt debesskrāpi. Uzsākt jaunu apbūvi, kas paredz, ka daļa no parka tiks iznīcināta. Nu un tad bērni mēģina to visu apturēt,” atklāj režisors.
Līdzās galvenajiem varoņiem ne mazāk svarīgs tēls filmā ir pati Maskačkas vide. Režisors Edmunds Jansons to labi pazīst, jo kā nekā 4 gadus studējis Kultūras akadēmijā, kas atrodas Ludzas ielā, filmas māksliniece Elīna Brasliņa savukārt dzīvo šajā rajonā.
“Ļoti daudzas vietas, kas figurē filmā, ir reālas Maskačkas vietas, kuras var atrast kartē. Vienu brīdi, kad mēs domājām par dramaturģiju un virzienu, no kuras puses uz kuru pusi tēli virzās, mēs pilnīgi mierīgi varējām izmantot “Google Maps”, atverot vaļā un skatoties, kur mēs esam, kāds mums ir rakurss un ko mēs redzam kadrā,” atzina Edmunds Jansons.
Meitenes Mimmi lomu ierunājusi Nora Džumā, ar kuru Edmunds Jansons jau sadarbojies savās iepriekšējās filmās „Lupatiņi” un „Bize un Neguļa”, bet zēna Jēkaba lomā dzirdams Eduards Olekts no Rojas, izraudzīts vairāk nekā 200 pretendentu konkurencē.
Pārējās lomas ieskaņojuši populāri aktieri, viņu vidū Baiba Broka, Kaspars Znotiņš un Andris Keišs suņu barveža Bosa lomā.
Suņu barveža Bosa barā ir arī Sniedze, Zefīrs un Safīrs, un vēl citi suņi, kuram katram sava loma operācijā „Par brīvu Maskačku”. Izrādās, suņu bari arī mēdz būt Maskačkas realitāte.
“Es pats tam nebiju pievērsis uzmanību, bet Andris Keišs, kad viņš iepazinās ar stāstu, viņš kā reiz atcerējās situāciju (viņš arī studējis Kultūras akadēmijā), ka no viena veikala Maskačkas rajonā nāk ārā cilvēks ar iepirkumu maisiņu, un tur sēž suņu bars, tieši tāds pats kā mūsu filmā, un skatās uz viņu. Viņš iznāk ārā, viņi viņam uzrūc, viņš stāv un gaida, suņi vēlreiz uzrūc. Tad viņš kaut ko izņem no maisiņa, iedod kā nodevu suņiem, un tad viņi atkāpjas un palaiž. Tā kā ir bijuši novērojumi, ka Maskačkā arī organizētas suņu bandas uzdarbojas,” stāstīja Edmunds Jansons.
Tā Andra Keiša dziedājumā skan Maskačkas himna, ko filmai sacerējis Edgars Šubrovskis, filmas komponists savukārt ir poļu autors Kšištofs Jančaks, bet skaņu režisors Ģirts Bišs. Scenāriju rakstījusi Līga Gaisa.
Edmunds Jansons to dēvē par stāstu visai ģimenei un visiem skatītājiem, kuri nav zaudējuši ticību saviem spēkiem radīt pārmaiņas.
“Man likās svarīgi veidot stāstu par šiem bērniem vai jauno paaudzi, kas ir aktīva un atbildīga, kas nevis pasīvi noraugās uz notiekošo un pieņem lietas, kā ir, bet cīnās par savām tiesībām un taisnību,” uzsvēra Edmunds Jansons.
Simtgades programmas animācijas filma “Jēkabs, Mimmi un runājošie suņi” Latvijas kinoteātros būs skatāma no 1. februāra.
Filmas stāsts ieinteresējis arī Francijas un Polijas auditoriju, un rudenī tai būs pirmizrādes arī šajās valstīs.
