Konkursā, kurā ekspertu komisijas vērtēšanai tika iesniegti 16 seriālu pieteikumi (katrs vismaz 7 sēriju apjomā, sērijas garums ne mazāk kā 45 min.), pieejamais finansējums ir 1 000 000 eiro, konkursa nolikums paredzēja atbalstīt ne mazāk kā divus projektus, kam pabeigšana un publiska izrādīšana Latvijā plānota 2021. gadā.
NKC norādīja, ka konkurencē par augstvērtīga seriāla veidošanu piedalījās gandrīz visas spēcīgākās Latvijas filmu studijas un aktīvi strādājoši režisori.
“Pieteikumu kvalitāte liecina par to, ka Latvijas filmu nozare ir gatava jauniem izaicinājumiem un spētu veidot arī vairāk nekā divus mākslinieciski un kinematogrāfiski augstvērtīgus seriālus vienlaikus,” uzsvēra NKC.
Kultūras ministrs Nauris Puntulis (Nacionālā apvienība) preses konferences ievadā akcentēja: “Kultūras nozares uzdevums, izejot no Covid-19 radītās krīzes, ir kļūt stiprākiem, uz izaugsmi vērstiem. Finansējums, kuru valdība piešķīra nozares finanšu stabilitātei, ar dažādiem atbalsta mehānismiem tiek virzīts uz mērķi radīt jaunas kultūras vērtības. Esmu gandarīts, ka daudzsēriju filmu konkursa rezultātus skatītājiem būs iespēja redzēt jau nākamgad.”
Nacionālā kino centra vadītāja Dita Rietuma, pasludinot konkursa rezultātus, izteica cerību, ka pirmais konkurss daudzsēriju filmu veidošanai nepaliks pēdējais un tuvākajā nākotnē būs iespējams atrast finansējumu, lai realizētu arī citas vērtīgas idejas, kas startēja šī konkursa negaidīti spēcīgajā konkurencē.
Konkursā atbalstu saņem divu daudzsēriju filmu projekti, katrs no tiem plānots septiņu sēriju garumā.
“Emīlija. Latvijas preses karaliene”
Studija “Mistrus Media” savu projektu pieteikumā dēvē par “nacionālo seriālu”, un tā nosaukums ir “Emīlija. Latvijas preses karaliene”, seriāla kopējais budžets ir 1 045 000 eiro, un darba uzsākšanai konkursā tiek piešķirti 529 942 eiro. Fokusējoties uz zīmīgiem Emīlijas Benjamiņas dzīves fragmentiem, seriāls rādīs starpkaru Latvijas sabiedrību visā tās krāsainībā, ar daudzu vēsturisku personāžu klātbūtni.
Seriāla veidošanai pieaicināti trīs pieredzējuši režisori – Kristīne Želve, Dāvis Sīmanis un Andis Mizišs. Scenāriju raksta tikpat spoža komanda – Ivo Briedis, Baņuta Rubesa, Māra Zālīte un Aiva Birbele.
Aktieri galvenajām lomām jau arī izvēlēti – Emīlijas Benjamiņas lomā iecerēta Guna Zariņa.
Viņa spēlēs tandēmā ar Baibu Broku – Emīlijas kalponi un bērnības draudzeni Bertu, bagātās uzņēmējas alter ego. Citās lomās iecerēti Juris Bartkevičs (Antons Benjamiņš), Inga Tropa (Emīlijas māsa, aktrise Annija), Raimonds Celms (Antona dēls Jānis Benjamiņš), Artūrs Skrastiņš (pareģis Eižens Finks) un citi. Seriāla operators būs Andrejs Rudzāts, mākslinieks – Aivars Žukovskis, producenti – Gints Grūbe un Inese Boka-Grūbe.
“Meklējiet sievieti”
Otrs konkursā atbalstītais projekts ir seriāls “Meklējiet sievieti”, kura kopējais budžets ir 802 041 eiro un darba uzsākšanai konkursā tiek piešķirti 470 058 eiro. Projekta pieteikumā uzsvērts, ka te spēkus apvieno divas studijas, katra ar savu nozīmīgu iepriekšējo pieredzi – studijā “Red Dot Media” tika veidots Simtgades seriāls “Sarkanais mežs” (2019), bet studijā “Kultfilma” uzņemta spēlfilma “Dvēseļu puteni”s (2019) – “skarbi stāsti, kas veicina skatītāju piederību Latvijai, izskaidro vēsturi un vairo patriotismu.
Ar šādu kopīgu mērķi – godīgi izrunāt 90. gadu notikumus, kas veidojuši mūsu valsts šodienu –“, abas studijas ir apvienojušās seriāla “Meklējiet sievieti!” veidošanai.
Tam būs divi režisori, abi arī scenārija līdzautori – televīzijas specifikā pieredzējušais Armands Zvirbulis (arī seriāla “Sarkanais mežs” līdzrežisors) un Dzintars Dreibergs (spēlfilmas “Dvēseļu putenis” režisors). Seriāla pamatā likts Latvijas kriminālžanra klasiķa Andra Kolberga romāns “Meklējiet sievieti” (1996), kas aptver plašu sabiedrības spektru un plašu laikmetu ainu, jo darbība notiek dinamiskajā un dramatiskajā “lielo iespēju laikā” – 90. gadu Latvijā –, bet notikumu saknes iesniedzas padomju laikos un Atmodas procesos. Seriāla producente ir šajā žanrā ļoti pieredzējusī TV profesionāle Arta Ģiga (arī seriāla “Sarkanais mežs” producente), seriālu filmēs viens no Latvijā labākajiem operatormākslas meistariem Gints Bērziņš, kura jaunākie darbi ir Viestura Kairiša spēlfilma “Pilsēta pie upes” un Lailas Pakalniņas “Spogulī”.
Abi konkursā atbalstītie seriāli taps sadarbībā ar izplatīšanas un izrādīšanas kompānijām un pie skatītājiem nonāks 2021. gadā.
Šajā konkursā projektu pieteikumus vērtēja īpaši veidota žūrija, kurā tika pieaicināti pieredzējuši mediju eksperti Baiba Zūzena (līdz 2019. gada rudenim “TV3 Latvia”, LNT (“MTG Group”) un “All Media Baltics” vadītāja Latvijā) un Ģirts Līcis (mediju satura eksperts, Londonā bāzēta mediju konsultāciju uzņēmuma “K7 Media” stratēģiskais vadītājs), žūrijā strādāja arī NKC spēlfilmu ekspertu komisijas pārstāvis, režisors Edmunds Jansons, NKC dokumentālo filmu ekspertu komisijas pārstāve, režisore Maira Dobele un NKC filmu ražošanas daļas vadītāja Inga Blese.
Preses konferencē Ģirts Lūsis, novērtējot atbalstīto projektu starptautisko potenciālu, uzsvēra, ka tie iekļaujas pasaulē ļoti aktuālās tendencēs – gan ar to, ka uz vēstures notikumiem skatās “ar sievietes acīm”, gan ar to, ka ir “hiperlokāli” (cieši saistīti ar Latvijas vēstures notikumiem), jo šobrīd starptautiskie izplatītāji meklē “to, ko nevar atrast citur”.
Baiba Zūzena novēlēja, lai atbalstītie projekti prastu un spētu izmantot “visu Latvijas mediju ekosistēmu”, tas ir – tiktu demonstrēti pēc iespējas daudzās un dažādās platformās, lai veicinātu maksimālu pieejamību un sniegtu iespējami vairāk skatītāju.
Edmunds Jansons uzsvēra, ka seriālu konkursa jaudīgo konkurenci veidoja “filmu nozares labākie spēki”, piedāvājot ļoti plašu ideju un tēmu loku, un šādu profesionāli spēcīgu daudzveidību veicinājis mērķtiecīgs Nacionālā kino centra darbs vairāku gadu garumā. Savukārt Nacionālā kino centra ražošanas daļas vadītāja Inga Blese izmantoja iespēju pateikties visiem konkursa dalībniekiem par projektu sagatavošanā ieguldīto milzu darbu un izteica cerību, ka šis ieguldījums būs attīstāms vistuvākajā nākotnē citos konkursos.
KONTEKSTS:
Atbalstot kultūras nozari, kurai nopietnu apdraudējumu radīja Covid-19 pandēmija un pavasarī izsludinātā ārkārtas situācija, 2020. gada 16. jūnijā Ministru kabinets pēc Kultūras ministrijas (KM) izstrādāta rīcības plāna lēma no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem 2020. gadā piešķirt 9,7 miljonus eiro kultūras nozarei, tai skaitā 2 miljonus – Latvijas filmu nozarei. 2020. gada 9. jūlijā šis valdības lēmums tika apstiprināts Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā, un Nacionālais kino centrs varēja izsludināt trīs projektu konkursus, kuros plānots sadalīt no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem piešķirto finansējumu. Šie trīs konkursi ir –
1) seriālu (kvalitatīvu, mākslinieciski augstvērtīgu daudzsēriju filmu) attīstīšanas un veidošanas konkurss ar finansējumu EUR 1 000 000 (projekti tika pieņemti līdz 7.08., rezultāti 9.09.)
2) mazbudžeta spēlfilmu attīstīšanas (un veidošanas) projektu konkurss ar finansējumu EUR 800 000 (rezultāti pēc 11.09.)
3) Covid-19 krīzes seku pārvarēšanas atbalsta konkurss divās daļās – ražošanas sadārdzinājumu kompensēšanai filmām, kas top ar valsts finansējumu, un neatkarīgiem projektiem (rezultāti pēc 17.09.).
