Kad bērnunama direktore paziņo māsām, ka amerikāņu ģimene ir gatava viņas adoptēt, māsu reakcija ir krasi atšķirīga. Deviņgadīgā Diāna ir laimīga, ka viņai beidzot būs īsta ģimene, savukārt trīspadsmitgadīgā Anastasija ir gatava darīt visu, lai atgūtu savu bioloģisko māti.
Filmas stāsts kopumā ir gana skaudrs, bet balstās reālos notikumos un pieredzēs, par kurām mūsu sabiedrībā runā ļoti maz, jo tās nav mums komplimentējošas. Režisore Linda Olte savukārt uzskata, ka šo tēmu aktualizēt un ar to saistītās problēmas risināt mums kā sabiedrībai ir ļoti svarīgi: "Bija tāda spēcīga sajūta, ka gribas pievērst uzmanību, tā kā ar lukturīti izgaismot šo sabiedrības daļu, ko varbūt tādā ikdienas skrējienā mēs neieraugām. Man filmā ir tāda epizode, kas man ļoti mīļa pašai, kur Alla, meiteņu mamma, atnāk ciemos pie galvenās varones Anastasijas uz bērnunamu, un tad, kad viņa iet prom, Anastasija skatās no iekšpuses uz Allu pa logu, bet Alla viņu neredz, jo bērnunamā ir spoguļstikli, viņa vienkārši piekārto sev matus. Man tas simbolizē, pirmkārt, ka viņas nesatiekas, bet, otrkārt, tas ir stāsts par mums kā sabiedrību, ka mēs neredzam šos cilvēkus. Mēs zinām, ka viņi ir kaut kur, bet tādā drošā attālumā. Man bija sajūta, ka man gribas par šo tēmu runāt."
Pirms filmas Linda Olte veica pamatīgu izpētes darbu, tikās ar bērnunama bērniem, darbiniekiem, adoptētājiem, kā arī sievietēm, kuru bērni aug bērnunamos. Viņas filmas centrā ir jautājumi par identitāti, par asinsbalss spēku, par traumatiskas pagātnes ietekmi uz cilvēka dzīvi un iespējām to pārvarēt un dziedināt.
"Tā mana galvenā sajūta ir, ka vislabākais dziedinātājspēks ir ģimene. Jo tik daudz gadījumu ir redzēts, ka it kā norakstīts bērns ar milzīgu veselības problēmu vēsturi un neirozēm, nonākot ģimenē, kļūst par pilnīgi citu brīnišķīgu un jaunu cilvēku.
Cik es esmu runājusi arī ar bērnunama bērniem pašiem, visi atzīst, ka pats svarīgākais ir bijis kāds drošs, uzticams pieaugušais, kas tev ir pieejams tad, kad tev to vajag. Jo bērniem bērnunamā ir audzinātāji, logopēdi, psihologi, bet visu laiku šie darbinieki mainās, un bērniem nav iespējas kādam pieķerties, veidot attiecības. Tā ka galvenā atslēga ir uzticams pieaugušais, ar ko tu vari veidot drošo piesaisti, un ja tāds ir, tad ir cerība," stāsta Olte.
Galveno varoņu bioloģisko māti Allu filmā atveido aktrise Iveta Pole. Pašai kā mammai viņai šī loma esot ļoti grūti saprotama, bet tieši šī iemesla dēļ atkal ļoti interesanta kā aktrisei. Kā savu varoni raksturo aktrise, būtībā Alla, pati savulaik augusi bērnunamā, neko daudz neatšķiras no savām meitām: "Viņas dzīvesstāsts lielā mērā ir līdzīgs, kā tas bieži vien jau arī dzīvē gadās. Līdz ar to tas droši vien tāds karmisks aplis, ko tagad iziet viņas bioloģiskās meitas. Viņai ir bijusi šī traumatiskā pieredze, un viņa ir emocionāli nenobriedusi. Viņa faktiski arī ir tas ievainotais bērns, līdz ar to viņa nav spējīga uzņemties atbildību, jo pati nav tikusi ar savu traumu galā. Mums varētu šķist, ka mātei vajadzētu būt kaut kādai vainas sajūtai, ka viņa neinteresējas par saviem bērniem, bet es lomu mēģināju slēgt caur to, ka viņa faktiski ir ļoti bērnišķīga un to vienu failu viņa izslēdz, cik vien var."
Trīs māsu lomu tēlotājas izraudzītas rūpīgā atlasē no kopumā 1500 meitenēm. Vecāko atveido Katrīna Krēsliņa, jaunāko – Gerda Aljēna, bet vidējo māsu Anastasiju, kas ir galvenā varone, Emma Skirmante. Linda Olte ir gandarīta: "Emma ir tiešām brīnišķīgs atradums, paldies Visumam, ka mūs saveda kopā! Mums ir skaists stāsts, kā mēs viņu apstiprinājām. Uz vienu no atlases kārtām viņa brauca no laukiem un bija atbraukusi ar savu suni, un mēs ieraudzījām, ka tas ir tāds melns suns, kas man ir rakstīts arī scenārijā un kuram ir ļoti spēcīga nozīme, liela loma. Un mēs ar operatoru saskatījāmies – nu, mēs vairāk varam neko nedarīt, viss ir skaidrs, zīmes no debesīm ir, ka viss būs kārtībā. Tā arī filmā reāli filmējas Emmas īstais suns vārdā Klēra."
Lindas Oltes sociālā drāma "Māsas" pirmizrādi piedzīvos ceturtdien, 20. oktobrī, kinoteātrī "Splendid Palace", šobrīd notiekošajā Rīgas Starptautiskajā kino festivālā.
