Tas ir vēstījums par bērniem, kuri tika izsūtīti Staļina režīma represiju laikā, un bērniem, kuri skarbajos Krievijas austrumos dzīvoja pirms 40 gadiem. Darbu autore ir viena no viņiem un šobrīd, dzīvojot Spānijā, ar stāstu par Sibīrijas bērniem galvenokārt vēršas pie skatītājiem Rietumu pasaulē.
Fotomākslinieces Anitas Līcis-Ribakas izstāde Fotogrāfijas muzejā sastāv no divām daļām. Autore stāsta par savu bērnību Kolimā, kur padomju gados strādāja viņas vecāki. Vēlāk, dzīvojot ASV un Spānijā, viņa uzzināja, ka Sibīrija ir ne tikai viņas pieredze. Daudziem radiem arī ir tāda. Tikai citā – Staļina represiju kontekstā.
Otrā izstādes daļā fotogrāfiju autore ataino jau citus Sibīrijas bērnus, viņu likteņus un dzīvi pēc izsūtījuma. Ar savām fotogrāfijām māksliniece rada noskaņu, savukārt saturu papildina izsūtīto ģimeņu foto un vēstules.
Fotomāksliniece atzina, ka izstāde ir vēstījums par skarbo dzīvi Kolimā un sarežģītajiem likteņiem tajā. Bet iemesls veidot šādu izstādi bija tur – Rietumos. Dzinuli viņai devusi apjēga, ka Rietumos par šo tēmu nav zināšanu. Par savu misiju māksliniece uzskata uzdevumu to visu pastāstīt.
Izstāde "Neatgriešanās" Latvijas Fotogrāfijas muzejā būs skatāma mēnesi, līdz 15.jūlijam.
