Tāpat kā Latvijas kino, arī Lietuvas un Igaunijas filmas ir loģiska Eiropas kino sastāvdaļa. Tomēr, kā norāda Nacionālā kino centra pārstāvji, dažādu iemeslu dēļ šo filmu aprite pat starp vistuvākajām kaimiņvalstīm ir minimāla. Lai veicinātu informētību par Baltijas valstu kino aktualitātēm un žanriskajiem meklējumiem, 9.decembrī Nacionālais kino centrs piedāvā noskatīties četras spilgtas filmas, kas veidotas mūsu tuvākajās kaimiņvalstīs.
Igauniju pārstāv jauno režisoru paaudze. Drosmīgi un vizuāli izsmalcināti ir veidota jaunā režisora Marti Heldes filma "Caurvējā" - tas ir igauņu izsūtījuma stāsts, pirmā filma Igaunijas pieredzē par padomju deportāciju traģēdiju. Šo dramatisko vēsturisko pieredzi jaunais režisors ir izmantojis neparasta, pat eksperimentāla mākslas darba radīšanā.
Latvijas Televīzijas Kino ziņu veidotāji tikās ar igauņu producenti filmai "Caurvējā", kura šīgada martā piedzīvoja pirmizrādi un līdz šim ir izrādīta vairākos tā dēvētajos „A klases“ festivālos.
Es domāju, ka šī filma mums, no Baltijas valstīm ir daļa vēstures. Mēs zinām vēsturi un tikmēr tālākās valstīs, piemēram, Toronto cilvēki skatās uz šo darbu vispirms kā uz mākslas darbu, kura tēma ir karš… Viņi ir daudz vairāk ieinteresēti, jo viņi daudz nezin par kara pieredzi,” stāsta filmas producente Pille Runka.
Igaunijas jaunās režisoru paaudzes spilgta zvaigzne ir arī režisors Veiko Ounpū - viņš ir viens no starptautiski atzītākajiem Baltijas valstu režisoriem, saņēmis prestižas balvas svarīgos festivālos. Turklāt Veiko Ounpū ir viens no prasmīgākajiem stilizētājiem ne tikai Baltijas valstīs, bet arī Eiropas kontekstā. Par to var pārliecināties arī viņa filmā "Brīvi plūstošs" ("Free Range"), kas ir stilizēta 60.gadu jaunā viļņa valodā, kaut filmas varonis ir mūsdienu puisis, jauns rakstnieks, kurš meklē savu vietu pasaulē.
Uzmanības vērts ir drosmīgais un ekstravagantais lietuviešu režisores Kristīnas Božītes eksperiments fantastikas žanrā, kas ir liels retums Baltijas valstu pieredzē. Tā ir filma "Zūdošie viļņi", kuras galvenais varonis veic ceļojumu kādas sievietes apziņā.
Vakara seansā būs skatāms atzītā režisora Ilmāra Rāga darbs "Kertu. Mīlestība ir akla" - tā ir vienīgā Baltijas valstu filma, kas tika līdz šā gada Eiropas Kinoakadēmijas "pusfinālam", proti, bija iekļauta to 54 filmu skaitā, par kurām balsoja Eiropas Kinoakadēmijas biedri.
Baltijas filmu skate bagātina "Riga Meetings" notikumus.
Filmu seansu laiki un anotācijas pieejamas Nacionālā kino centra mājaslapā.
