Fotografējot portretus 90.gadu sākumā, Alsviķu meiteņu kolonijā kāda no meitenēm atteikusies pozēt ar atvērtām acīm. No tā brīža fotogrāfam radusies ideja fiksēt cilvēka portretu brīdī, kad acis ir ciet.
"Tas arī pieder pie portreta. Tā ir viena nianse, kas varētu padziļināt arī šo portretu, konkrētā cilvēka. Šeit ir interesanti tas, ka cilvēki nezina iepriekš, ka viņiem tās acis būs jāaizver. Viņi to nav gaidījuši, tas dod pavisam citu izteiksmi," saka Andrejs Grants.
Izteiksme ar aizvērtām acīm rada ilūziju, ka cilvēks uz mirkli ir izslēgts no apkārt notiekošā. Tas atklāj ko jaunu par konkrēto personību. Andrejs Grants tos sauc par padziļinātiem portretiem.
Jautāts, vai 90.gadu personības bija atšķirīgākas no pašreizējām, Andrejs Grands norāda: "Cilvēks vienmēr paliek tāds pats, tikai šeit nedaudz varbūt traucē, ka cilvēki ir apģērbušies savādāk, un tā vide ir tāda citādāka. Pēcpadomju cilvēks tomēr ir citādāks, nekā klasisko Rietumu cilvēks."
Šobrīd, kad daudzas dzīves situācijas fiksējam visdažādākajos veidos, fotogrāfs atzīst, ka cilvēki kameras priekšā kļuvuši daudz atbrīvotāki. Bet ne katram ir dots ieraudzīt un izcelt konkrētai personībai raksturīgāko.
Andreja Granta izstāde "Dubultportreti" Bulduru mākslinieku namā apskatāma līdz marta beigām.
