Režisors Vitālijs Manskis uzņēmis vairāk nekā 30 filmu, kurās pēta sociālpolitiskos procesus, varas un sabiedrības attiecības. Jaunākā filma “Gorbačovs. Paradīze” stāsta par vīru, kurš mainīja pasauli. Mihails Gorbačovs bija “glastnostj” un “perestroikas”, “atklātības” un “pārbūves”, arhitekts. Padomju impērija sabruka viņa vadībā, un paša tauta viņu par to nosodīja.
Filma ir par viena cilvēka centieniem dot visiem brīvību. Vieni šo brīvību pieņēma, citi no tās atteicās.
Vitālijs Manskis skaidro: “Es vēlējos pietuvoties Gorbačova iekšējiem pārdzīvojumiem un konfliktiem, atklāt to vientulības izjūtu, kāda ir varonim, atrodoties vienam pašam pūlī, kas nenovērtē viņa devumu. Šķiet, man tas izdevās.”
Nesot pagātnes nastu, vientuļais vīrs dzīvo kādā tukšā namā netālu no Maskavas. Gorbačovs atļauj režisoram sekot savai veselības problēmu skartajai ikdienai. Filmas reālistiski sadzīviskais slānis mjiedarbojas ar poētisko un analītisko. Filmas mugurkaulu veido Manska saruna ar Gorbačovu, kurā varonis nebūt neatbild uz visiem viņam uzdotajiem jautājumiem.
“Dažkārt neatbildēts jautājums ir svarīgāks par atbildi vai arī izvairīšanās no atbildes vai nepatiesas atbildes.
Man ir pamats domāt, ka mūsu sarunas ar Gorbačovu bija patiesas, un filmas skatītāji saņem iespēju nokļūt viņa brīvībā, mīlestībā, bailēs, vilšanās sajūtā un arī ticībā nākotnei," pauž režisors.
Paralēli filmas uzņemšanai Maskavas Nāciju teātrī režisors Alvis Hermanis iestudēja izrādi “Gorbačovs”, filmā iekļauta Gorbačova tikšanās ar izrādes veidotājiem. Divi režisori vienlaicīgi dokumentēja Gorbačova dzīvi, meklējot jūtīgākos punktus tā cilvēka liktenī, kura rīcība, gribot vai negribot, ietekmēja arī Latvijas likteni.
Filma ir jau pasaules apritē, tikai ne Āfrikā un Krievijā. No šodienas arī kinoteātros visā Latvijā.