Svētdien, 1. decembrī, kinoteātrī “Splendid Palace” pirmizrādi piedzīvos dokumentālā filma, kas vēsta par dzīvi Latvijas pierobežā un kādas jaunas, savdabīgas profesijas piekopējiem, kas iedēvēti par “valkātājiem”. Proti, tie ir cilvēki, kas palīdz nelegālajiem imigrantiem šķērsot robežu, lai iekļūtu Eiropas Savienībā. Tā ir noziedzīga darbība, bet vietējie cilvēki gatavi riskēt, lai nopelnītu, jo pierobežā ir ļoti maz darba iespēju.
Ivars Zviedris pie filmas strādājis vairāk nekā trīs gadus, un līdzās ļoti atklātajam Latvijas pierobežas portretējumam tā ir arī stāsts par globalizāciju un mūsdienu pasaules melīgumu.
Izveidot pēc iespējas patiesāku Latvijas pierobežas portretu bija viens no svarīgākajiem filmas mērķiem – stāsta režisors Ivars Zviedris, un tas viņam interesē tādēļ, ka pierobežā notiekošais īpaši saasinātā un sabiezinātā veidā atklāj to, kas notiek visā Latvijā ar neapsīkstošo cilvēku aizbraukšanu no valsts.
Zviedris skaidro: “Pierobeža mainās ļoti strauji, un jau tajos trijos gados, kad es tur braukāju, varēju redzēt, ka – tu aizbrauc vienu gadu, tur vienai mājiņai ir kaut kas nokritis, nākamajā gadā tai jau ir jumts iebrucis un vēl kaut kas.
Otrs iemesls, ka es izdzirdēju, ka ir tāda jauna profesija “valkātājs”, no vārda “valkāt” – valkāt pāri robežai kaut ko.
Un tad tie bija divi iemesli, kuru dēļ man likās – man kā dokumentālistam ir jādodas uz to pierobežu.
Mēs ar Viktoru Freibergu ilgi meklējām angļu nosaukumu filmai, un izrādījās, ka šādi paši valkātāji, kādi ir latgaliešiem, Amerikā pie Amerikas un Meksikas robežas saucas koijoti, un tad angliskais nosaukums filmai būs “Latvian coyote”.”
Filmas galvenais varonis ir Gatis, saukts par Pepiņu, kurš jau vairākkārt pieķerts par nelegālo imigrantu pārvešanu un jau izcietis arī sodu.
Ivars Zviedris viņu dēvē par tipisku pierobežas iedzīvotāju, pie tam Gatis bijis arī gatavs tam, ka viņam ar kameru seko līdzi vairāku gadu garumā, ko ne katrs spēj izturēt, jo kā atzīst Ivars Zviedris – dokumentālais kino mēdz būt nežēlīgs pret tā dalībniekiem.
“Manuprāt, Gatis ir stereotipisks pierobežas iedzīvotājs. Viņš pats arī filmas beigās saka – ne jau es te viens “šustrīju” kā zirgs pa mežiem, te ir daudz vairāk tādu. Mani tikai noķēra, un tāpēc es te esmu,” stāsta Zviedris.
“Te ir vairāki tādi Gati, valkātāji, kas, labi pazīstot takas, izmanto iespēju pārvest pāri vjetnamiešus un citus, un tā ir viņu iespēja dzīvot, palikt tajā pierobežā, jo citu iespēju jau īsti nav.
Nu viņiem vēl ir gaters, robežsardze, pāris vietas pagastmājā. Nu, protams, ir jau arī Eiropas līmeņa saimniecības tajā pierobežas joslā, bet lielākais vairums to cilvēku ir šādi, un viņi ir izdomājuši veidu, kā viņi var piepelnīties un tādējādi palikt pierobežā, citādi viņiem jābrauc prom, tā viņu mājiņa tad sabruks.”
Līdzās Gatim jeb Pepiņam filmā iepazīstam arī citus pierobežas pagastu iedzīvotājus, arī robežsardzes darbiniekus un nelegālos robežpārkāpējus.
Filma atklāj plašu pierobežas dzīves spektru – ar tās sadzīvi, lauku ainām, pamestu un vēl esošu māju interjeriem un eksterjeriem, skatītājs var būt arī liecinieks Jaunā gada sagaidīšanai, kad filmas varoņi vispirms noskatās Krievijas prezidenta uzrunu, kam seko Latvijas valstsvīru apsveikumi.
Cilvēku aizplūšanu no Latvijas kā mūsu valstij ļoti sāpīgu un prioritāri risināmu problēmu Ivars Zviedris savos kino projektos aktualizējis daudzkārt. Par pierobežas situāciju viņš jau veidojis televīzijas raidījumu sēriju, un nu par to vēsta viņa jaunā dokumentālā filma, kas visā sava stāsta patiesumā dažbrīd ir gluži kliedzoši skaudra. Ivars Zviedris ļoti cer uz beidzot produktīvu diskusiju, kam beidzot sekos konkrēts risinājums, jo jau šobrīd saistībā ar milzīgo cilvēku zaudējumu mēs esam pietuvojušies mūsu valstij ļoti bīstamai situācijai.
Ivars Zviedris atklāj:
“Es esmu uzaicinājis Saeimas deputātus uz kino, esmu uzaicinājis premjerministru. Es ceru, ka viņiem kaut kādā stūrītī radīsies doma, ka vajag kaut ko darīt, jo ir akūti vajadzīga ideja, ko tur iesākt, pretējā gadījumā ir diezgan bīstami.
Katru gadu mums ir mīnus 12 000 cilvēku, tā ir kā viena Kuldīga, Bauska vai ņem, ko gribi, katru gadu viena pilsēta iet mazumā. Un joprojām nav idejas, ko darīt!
Pagājušajā sezonā man bija Latvijas Televīzijā tāds raidījums “Klausītājs”, un tur bija viens tāds Ludis no Maču sādžas, un viņš bija palicis tajā sādžā viens, un es viņam prasu, nu ko tu gribi, viņš atbild – es gribu tikai nomirt, jo neviena cita te vairs nav.”
Līdzās Latvijas problēmām filma ir arī plašāks stāsts par globalizāciju kopumā, jo Eiropas Savienībā katru gadu ierodas aptuveni pusmiljons nelegālo imigrantu. Pasaulē vairāk zina citu valstu stāstus, bet kas notiek Eiropas Savienības austrumu pierobežā – šis stāsts līdz šim tikpat kā noklusēts. Nu to varēs uzzināt Ivara Zviedra filmā “Valkātājs”, kam Latvijas pirmizrāde būs svētdien, 1. decembrī.
Par filmu vēl pirms pirmizrādes ieinteresējušās vairākas citu valstu televīzijas, un dažas to jau nopirkušas.
