“Tonijs Erdmanis” sižetā pie filmas varones Ineses negaidīti ierodas tēvs, kurš sagriež kājām gaisā visu viņas dzīvi. Tēvs ir traucēklis un apkaunojums. Viņš dara visu iespējamo, lai meita atrastu dzīves jēgu, izgudrodams tēlu — jautro Toniju Erdmani.
Saņemot balvu, filmas režisore Marena Adi uzsvēra, ka priecājas dzīvot pasaules daļā, kas aizstāv brīvību un iespēju kino valodā runāt par personisko - arī par neērtām tēmām, rosinot zinātkāri, empātiju un eksistenciālus jautājumus.
"Kino ir spēcīgs instruments, kas ļauj nokļūt personiskā telpā, kas uzdod neērtus jautājumus. Es ticu, ka Eiropas kino uzdod jautājumus, kas liek skatītājiem domāt. Varam diskutēt, strīdēties, smieties, domāt kopā, jo tie ir aktuāli mūsu sabiedrībai. Varbūt daudzi man nepiekritīs, taču vismaz man personīgi patīk zināt, no kurienes nāk konkrētās filmas režisors - kādas valsts, kultūras? Bieži redzu, ka stāsts būvēts uz viņa personisko pieredzi un novērojumiem viņa mītnes valstī. Tam pat nav jābūt nekam politiskam vai globāli svarīgam, tas var būt kāds ikdienas mirklis, sajūta, pārdzīvojums. Piemēram, es, lai radītu "Toniju Erdmani", veicu milzīgu izpēti. Mana filma tapa gandrīz sešus gadus. Intervēju vīriešus un sievietes no biznesa vides, lai iejustos viņu ikdienā, pārdomās - par ekonomiku, emocijām un dzīvesstāstiem. Man kā režisorei šī pasaule bija jaunums.
Safilmējām 100 stundu materiālu, rediģēšana un montāža no manis prasīja vēl gadu, lai taptu tas, ko redzat ekrānos.
Es domāju, ka sanācis diezgan labs, humorīgs stāsts, kas raisa jautājumus par sarežģītiem personiskiem jautājumiem globalizētajā pasaulē," preses konferencē pēc balvas saņemšanas stāsta filmas režisore Marena Adi.
Martins Šulcs sveica visus trīs finālistus, ieskaitot balvu ieguvušās filmas režisori Marenu Adi un viņas komandu, sakot: “Nododu savus sirsnīgākos sveicienus uzvarējušās filmas “Tonijs Erdmanis” komandai. Šī filma, kas ir tumšas komēdijas un jautras drāmas kombinācija, apraksta sarežģītas, trauslas un dažbrīd absurdas attiecības starp jaunu sievieti, kas emigrējusi, un viņas tēvu. Tā kodolīgi apraksta, kā ģimenes attiecības maina un ietekmē mūs šajā novecojošā un konkurējošā sabiedrībā. Filma nepiedāvā vienkāršas atbildes, bet caur jautrības viļņiem iedrošina mūs meklēt to, kas jāsargā un jālolo.”
Kultūras un izglītības komitejas priekšsēdētāja Silvija Kosta teica: “Pateicoties EP “LUX” kino balvai, kas devusi balsi un acis Eiropas vēsturei, Eiropas kinoteātros 10 gados ir izrādītas simts filmas. Pateicoties tulkošanai 24 oficiālajās ES valodās, daudzi neatkarīgi režisori un autori sasnieguši arī citu valstu iedzīvotājus. Balva izcēlusi Eiropas kino daudzveidību un bagātību, tās tēmas, jūtas un valodas. Ieguldīšana Eiropas kinematogrāfijas naratīvā ir svarīgākais solis attīstot “Eiropas kultūru”, kurai mēs ticam. Mūsu apņemšanās nākotnē ir veicināt šo balvu, virzot finālistu filmas arī ārpus Eiropas, sākot no Vidusjūras reģiona valstīm.”
Pārējās divas filmas, kas tika nominētas 2016. gada finālam, bija Francijas, Tunisijas, Beļģijas un AAE kopdarbs “Atverot acis”, kuras režisore ir Leila Bouzida, un Francijas, Šveices kopdarbs “Mana dzīve kā ķirbjagalvai” ar režisoru Klodu Barrasu.
EP “Lux” kino balvas uzvarētāju katru gadu nosaka EP deputātu balsojumā. Eiropas Parlaments apmaksā visu trīs finālā tikušo filmu tulkošanu un subtitrēšanu 24 ES oficiālajās valodās. Turklāt uzvarējusī filma tiks pielāgota arī cilvēkiem ar redzes un dzirdes traucējumiem, kā arī saņems atbalstu tās starptautiskai popularizēšanai.
Ziņots, ka arī Latvijā demonstrēja "Lux" balvas pretendentes.
