Kultūras rondo

Patiess stāsts par rīdzinieku - filma "Tēvs Nakts"

Kultūras rondo

Dizainera Artūra Analta vērojumi un pārdomas pēc Londonas dizaina biennāles

Riga IFF īpašā seansā rādīs filmu "Ūteja, 22. jūlijs"

Filmas «Ūteja, 22. jūlijs» un «22.jūlijs» – divi stāsti par vienu notikumu. Vērtē Kristīne Simsone

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 6 gadiem.

Turpinās Rīgas Starptautiskais kino festivāls. 24. oktobrī kinoteātrī "Splendid Palace” Ziemeļvalstu filmu programmas "Nordic Highlights” ietvaros īpašas filmas seanss: tiks izrādīta norvēģu drāma „Ūteja, 22. jūlijs”. Tā stāsta par dramatiskajiem notikumiem Ūtejas salā Norvēģijā, kad labējais ekstrēmists Annešs Breivīks nogalināja 77 Norvēģijas Darba partijas jauniešu vasaras nometnes dalībniekus.

"Pēc seansa manas pirmās domas bija – es biju dusmīga, jo man šķita, ka ir krietni par ātru veidot  filmas par šādiem notikumiem. Ir pagājuši tikai septiņi gadi,” atklāj kino kritiķe un Rīgas Starptautiskā kino festivāla komandas dalībniece Kristīne Simsone, kura pirmo reizi filmu "Ūteja, 22.jūlijs” skatījās gada sākumā Berlīnes kino festivālā.

Šobrīd, vērtējot norvēģu režisora Ērika Popes filmu "Ūteja, 22.jūlijs”, viņa atzīst, ka kinodarbs  tomēr nav tapis par ātru, jo tā ir cieņpilns skats uz traģēdiju, uz upuriem un nekādi neglorificē slepkavu.

"Saku, ka šai filmai jātop šobrīd, jo redzam anormālu labējā ekstrēmisma pieaugumu, un šis ir drausmīgs, bet tomēr brīdinājums, kur ekstrēmas idejas var mūs aizvest,” skaidro Simsone.

Filmas dokumentālisma sajūtu veido gan izcils kameras darbs, gan notikumu sadzīviskums.

Par šo pašu notikumu filmu "22.jūlijs” uzņēmis režisors Pols Gringrass, kurš skatītājiem vairāk pazīstams ar Borna triloģijas filmām un asa sižeta filmām par pasaules politisko sabrukumu.

"Arī par šo filmu biju dusmīga. Ja to salīdzina ar Popes filmu, kas ir ārkārtīgi reālistisks, ticams, neizskaistināts atainojums, kā šie cilvēki jutās šajā prātam neaptveramajā situācijā. Vienīgais brīdis, kad redzam slepkavu, ir mazs melns tēls kaut kur klints augšienē. Viņam nav sejas, viņš nav šīs filmas varonis,” norāda Simsone.

"Ja par Popes filmu man dusmas ātri pārgāja un es sapratu, ka tas ir spēcīgs emociju uzplūds, tad par Gringrasa filmu – man šķiet, ka tas ir  nekaunīgi ekspluatēt šādu traģēdiju.

Lai arī viņi cenšas atrisināt, nodot cilvēcības idejas par to, cik tas ir nepareizi, traģiski un drausmīgi, bet ka vienāds ekrāns laiks ir atvēlēts gan upurim, gan slepkavam, it kā lai uzsvērtu viņa absolūto afekta stāvokli, kurā funkcionē. Tā ir lēta tiekšanās pēc slavas. Internetā mēs to sauktu par klišķu medīšanu,” uzskata Simsone.

Gringrasa filmu ir iespējams noskatīties "Netflix” straumēšanas vietnē. Simsones vērtējums: "Nezinu, vai to vajadzētu skatīties un vai tas ir kas ievērības cienīgs šī notikuma kontekstā."

Ērika Popes drāmu "Ūteja, 22.jūlijs” var noskatīties 24. oktobrī  plkst. 21.30 kinoteātrī "Splendid Palace” Lielajā zālē. Kopumā Rīgas Starptautiskais kino festivāla programmā "Nordic Highlights” iekļautas 13 filmas. Simsone īpaši izceļ zviedru kino veidotāju ekscentrisko stāstu par pārdabiskām spējām "Kur satiekas pasaules” un islandiešu filmu "Gulbis”, kas stāsta par jaunas meitenes nonākšanu Islandes laukos mežonīgas dabas ielokā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti