Speciāli filmai “Melānijas hronika” Latgalē uzbūvēts izsūtīto ciems, un tur jau uzfilmētas daudzas ainas.
Dienasgrāmatu par piedzīvoto Sibīrijā Melānija Vanaga sāka rakstīt jau izsūtījumā. Trīs biezos rokraksta sējumus par 16 smagiem deportācijas gadiem viņa rūpīgi slēpa, līdz beidzot 86 gadu vecumā, kad Latvija jau bija atguvusi neatkarību, Melānija Vanaga publicēja autobiogrāfisko romānu “Veļupes krastā”.
„Sapratu, kas šis ir viens no nozīmīgajiem darbiem, sāku lasīt, bet nevarēju palasīt, man likās pārāk briesmīgi .. tad atkal par to domāju, un sāku lasīt... un tad vienu brīdi tās grūtības pārdzima atklāsmē, ka man taču par to ir kaut kas jāuztaisa. Sākumā domāju teātra izrādi, un tiešām jau visu jau biju izdomājis, bet tad sapratu, ka ne. Es taisīšu filmu,” atklāja Kairišs.
Melāniju Vanagu atveidos Šveices aktrise Sabīne Timoteo. Viņa nerunā latviski, taču savas varones sacīto filmas darba variantā ierunā latviešu valodā.
„Es justos muļķīgi, ja es kā Melānija runātu angliski. Es nerunāju perfekti, bet manas lūpas kustēsies, un varēs sinhronizēt,” skaidro aktrise.
„Es izlasīju stāstu un sapratu, kas tas ir ļoti nozīmīgs. Ne tikai latviešu stāsts. Tas ir cilvēka stāsts par varu, apspiešanu un cilvēcību. Manuprāt, tas ir ļoti aktuāls, ņemot vērā situāciju Krievijā, Ukrainā un Baltijas valstīs,” uzskata Sabīne Timoteo.
Es nezinu, kā cilvēki spēja izdzīvot Sibīrijā. Ja es par to domāšu, es sajukšu prātā, saka aktrise, tik tikko valdot asaras.
Meklējot piemērotu vietu filmēšanai, autori izbraukājuši visu Latviju, līdz Zilupes novadā ieraudzījuši lauku sētu, kas ļoti līdzinājusies izsūtīto ciemam Vanagas arhīva fotogrāfijās. Lai apjaustu īsto noskaņu, Viesturs Kairišs kopā ar fonda “Sibīrijas bērni“ ekspedīciju pērn aizbrauca uz Tjuhtetas sādžu, uz kuru Melānija ar astoņgadīgo dēlu bija deportēta.
Sameklēts arī autentisks apģērbs, ko izsūtītie paņēma līdzi uz Sibīriju. Pēc tik daudziem gadiem dabiskās šķiedras jau jūkot.
Māksliniece Ieva Jurjāne atzīst, ka īstais materiāls ir sirsnīgi salāpīts, bet daudzām lietām ir jāmeklē prototipi, kas līdzīgi pēc piegriezuma četrdesmito gadu modei.
Pētot vēsturiskos materiālus, māksliniece ievērojusi, ka sievietēm bijuši moderni tērpi.
„Pieejamās fotogrāfijas ir no piecdesmitajiem gadiem, kad izdzīvošana ir notikusi, un tik un tā turpinās daudz skarbi pārdzīvojumi, bet .. viens no sievietes izdzīvošanas veidiem - savākt sevi vizuāli,” saka māksliniece.
Filma “Melānijas hronika” ir Latvijas un Somijas kopražojums. Tā saņēmusi valsts un Eiropas fondu finansējumu. Kopējais budžets - viens miljons eiro. Filmas pirmizrāde plānota nākamā gada nogalē.
