Rami Maleks ir 37 gadus vecs amerikāņu aktieris, kura biogrāfiju līdz šim veidojušas galvenokārt otrā plāna lomas un televīzijas seriāli. Par savu darbu Maleks jau saņēmis vairākus apbalvojums, tostarp Zelta Globusu un Amerikas kinoaktieru Ģildes balvu.
Ar Merkūriju viņu saista ne tikai vizuāli līdzīgie sejas vaibsti, bet arī biogrāfijas fakti.
Fredijs Merkūrijs, īstajā vārdā Farohs Bolzara, dzimis Zanzibārā un viņa vecāki bija imigranti no Indijas, kuri ieradās Anglijā, kad Fredijs bija jau pusaudzis. Savukārt Rami Maleks, kurš dzimis Losandželosā, ir ēģiptiešu izcelsmes imigrantu dēls – viņa vecāki ir no Kairas. Tā ka abiem ļoti pazīstama ir trauslā sajūta būt svešajam, atšķirīgajam, neiederīgajam.
Pašlaik Rami Maleks ir publicitātes vilnī – par Merkurija lomu birst uzslavas un komplimenti. Virtuozi realizētajā lomā tiešām ir ielikts megaliels darbs.
Svarīgākais - atklāt Fredija cilvēcisko būtību
"Kad pirmoreiz apdomāju darbu pie Fredija Merkurija lomas, sapratu, ka viņš ir ikona, dārgums; kāds, kurš ir iecelts tādā kā dievības kārtā, rokmūzikas dievs, kuram ir tāds mantojums kā nevienam citam. Un tajā pat laikā zināju, ka man ir darīšana ar reālu cilvēku un viņa dzīvi.
Es uzreiz darīju, cik bija manos spēkos – ņēmu gan dziedāšanas, gan klavierstundas.
Es noskatījos visu, ko bija iespējams noskatīties par viņu un ar viņu,” stāsta Rami Maleks, bet tūlīt pat jau arī atzīmē: "Tomēr negribēju tikai atdarināt Frediju. Man bija svarīgi saprast, kāpēc viņš darīja to, ko darīja, un kā darīja; atklāt viņa cilvēcisko būtību, viņa cīņu ar sevi, cenšoties saprast un pieņemt savu atšķirīgumu – savādāko izcelsmi, seksuālo orientāciju, personību.
Katra loma ir grūta, bet šī bija īsta cīņa.
Sapratu, ka varu izgāzties, un sapratu arī, ka tā ir tāda “vienreiz mūžā” iespēja, kuru nedrīkst palaist garām, un metos šajā izaicinājumā ar pilnu jaudu!"
Zobu plate pat skūpstoties
Lai arī daži skatītāji saka, ka Maleks Fredija jaunības ainās vairāk atgādina Miku Džegeru nekā Merkūriju, to, ka galvenās lomas atveidotājs ir spoža veiksme, nenoliedz pat filmas kritiķi. Ar skrupulozu precizitāti rekonstruēti Merkurija skatuves tērpi, frizūras un aktierim izgatavota pat īpaša zobu plate, lai nodrošinātu Merkūrija specifisko sakodienu.
Maliks šo zobu plati vai protēzi, kas esot apgrūtinājusi gan runāšanu, gan skūpstīšanos, valkājis arī ārpus filmēšanām. Tikai ēšanas laikā gan izņēmis.
Bet ne jau zobos vai tērpos slēpjas šīs neticamās saplūšanas ar tēlu noslēpums.
"Man bija daži izcili horeogrāfi, lai palīdzētu iestudēt Fredija kustības, bet es ļoti ātri sapratu, ka horeogrāfi man nepalīdzēs, jo viņa skatuves uzvedībā nekas nebija horeogrāfēts vai iestudēts, viņa kustēšanās notika spontāni, uzstāšanās laikā, tāpēc arī man vajadzēja panākt līmeni, kad Fredija stāja un kustības man rodas organiski,” atceras Maleks.
"Kopā ar kustību konsultantu izstrādājām katru Fredijam raksturīgo kustību, mikrofona satvērienu, galvas pagriezienu, katru acu skatienu – man bija jābūt gatavam jebkurā brīdī kustēties un reaģēt kā Fredijam."
Runā "Queen"
Filma par Fediju Merkūriju nav iedomājama bez grupas "Queen", un, protams, te bija savs vārds leģendārās grupas dalībniekiem, pirmkārt, atļaujot ekranizēt "Queen" stāstu un aktieriem – spēlēt viņus, reālus cilvēkus.
"Doma par filmas tapšanu gaisā virmoja ļoti ilgu laiku. Sapratām: ja mēs neiesaistīsimies, tad to izdarīs kāds cits, un mēs nebūsim spējīgi aizstāvēt Fredija mantojumu. Tas bija garš ceļš, kas aizņēma kādus 10 gadus," stāsta "Queen" ģitārists Braiens Mejs, "daudzi, īpaši mediji, mīl pievērst uzmanību Fredija ārišķīgajai pusei, aizmirstot, ka viņš bija izcils mūziķis. Filma parāda, kāda mēroga mūziķis viņš bija."
Sitaminstrumentālists Rodžers Teilors: "Mēs gribējām, lai filma atklātu arī Fredija cilvēcisko būtību, tai bija jābūt patiesai un ticamai.
Un es zinu, ka Fredijs noteikti gribētu, lai tā ir izklaidējoša, lai tā liek cilvēkiem gan smieties, gan raudāt. Un es zinu, ka šajā filmā cilvēki to arī darīs."
Abi "Queen" mūziķi atzīst, ka lomu atlase bijusi satriecoša. Kad pirmo reizi satikuši Rami, uzreiz viņā ieraudzījuši Frediju - nevarēja nejust viņa dedzību, visas grupas dedzību un vēlmi radīt īpašu filmu. To mūziķi vienmēr jutuši, apmeklējot filmēšanas laukumu. Tajā viņi bijuši arī tad, kad ticis filmēts "Live Aid" koncerts, un tā bijusi neticama sajūta – rekonstrukcija bijusi perfekta... Skatuve, aizskatuve, pilnīgi viss, pat pepsikolas glāzes uz klavierēm un paši mūziķi!
Visi aktieri, kuri tēloja mūziķus, tiešām apguva mūzikas instrumentu spēli un savas partijas kadrā spēlēja pa īstam.
Bieži tiek uzdots jautājums, vai Rami Maleks dziedāja pa īstam. Atbilde ir komplicēta – Merkūrija dziesmu skaņu celiņš tika veidots, kopā jaucot Fredija Merkūrija balsi, Maleka balsi un Merkūrija atdarinātāja, kanādiešu dziedātāja Marka Matela balsis.
Vēstures maģiskā rekonstrukcija
Īpašs stāsts ir par leģendārā 1985. gada labdarības koncerta rekonstrukciju filmas vajadzībām. Vemblija stadions, kur notika koncerta britu daļa, tika uzbūvēts no jauna, sapulcināti "Queen" fani masu skatiem. Kopskati, protams, radīti datorgrafikā.
"Queen" uzstāšanās tika rekonstruēta precīzi, katra kustība, katra dziesma soli pa solim. Maleks stāsta, ka vietnē "Youtube" viņš to noskatījies vismaz 1500 reižu.
Īpaši liela atbildība bijusi tādēļ, ka tās bija pašas pirmās filmēšanas dienas – pirmajā dienā filmēja “Bohēmista rapsodiju”, otrajā – "Radio Gaga", filmēšanu noslēdzot ar "We Are The Champions".
Rami Maleks neslēpj, ka sākumā šī ideja – sākt ar sarežģītākajām filmas kulminācijas ainām – viņam šķitusi pilnīgs neprāts. Bet drīz vien sapratis, ka tas strādā – adrenalīna deva uz ekrāna ir gluži fiziski sajūtama. "Turklāt, ja es nebūtu ticis galā ar šo uzdevumu, producentiem būtu vienkāršāk tikt no manis vaļā un meklēt citu aktieri, nekā ja būtu jau nofilmēta puse filmas," joko Maleks. Un viņam tas piestāv – jo viņš ir lieliski ticis galā.
Pilnīgi nepareizs formāts!
Ja filma vizuāli tika rekonstruēta ar skrupulozu precizitāti, tā gluži nevar teikt faktoloģisko daļu – daži notikumi un gadskaitļi ir pakārtoti filmas dramaturģiskajām un melodramatiskajām vajadzībām. Bet mēs taču visi atceramies Anšlava Eglīša vārdus, ka dzīves patiesības nav mākslas patiesības.
Amizanta epizode filmā ir par filmas tituldziesmas "Bohemian Rhapsody" leģendu, lai gan lielākie "Queen" eksperti apgalvo, ka tā neesot līdz galam patiesa. Bet lai – tā ir spoži un asprātīgi nofilmēta – gan dziesmas tapšana, gan grupas sarunas ar izdevēju, kurš apgalvo, ka "Bohemian Rhapsody" neviens negribēs klausīties, jo, pirmkārt, nevienam nepatīk opera; otrkārt, tai esot nesaprotami un sarežģīti vārdi; un treškārt, dziesma ir 6 minūtes gara, un tas ir pilnīgi nepareizs formāts!
Taču laiks pierādījis ko citu – šobrīd 1975. gadā radītā kompozīcija "Bohemian Rhapsody" kļuvusi par visvairāk straumēto 20. gadsimta dziesmu. Tiešsaistes straumēšanas servisos tā atskaņota vairāk nekā 1,6 miljardus reižu.
