Ilzes Burkovskas-Jakobsenas topošā animācijas filma “Mans mīļākais karš” ir projekts, kas tapis vairāku gadu garumā, un būs pirmā Latvijā tapusī pilnmetrāžas dokumentālā animācijas filma.
““Mans mīļākais karš” ir filma par to, kā es uzaugu aukstā kara laikā, un no kurienes tad veidojas šī brīvā Latvija, ja tu uzaudz okupētā valstī,” stāsta filmas režisore Ilze Burkovska-Jakobsena.
“Pamazām tajā cilvēkā, kurš aug totalitārajā, autoritārajā Padomju Savienībā, tiek iedēstīta šī ideja, ka īstenībā ir vēl viena cita realitāte, tikai par to mēs nedrīkstam runāt. Un kāds ir tas process, līdz mēs nonākam līdz tai brīvajai Latvijai.”
Režisore atklāj – viņai gribējies parādīt pasaulei, cik unikāla ir Latvijas vēsture “un cik mēs veiksmīgi uzvarējām Padomju Savienību. Ar miermīlīgiem līdzekļiem.” Viņa uzsver, ka to ir būtiski atcerēties.”
Filmas producents Guntis Trekteris uzskata, ka režisores pieaugšanas stāsts ir svarīgs arī “tāpēc, ka šobrīd ir samērā grūti atbildēt uz jautājumu – ar ko padomju laiki bija sliktāki par šiem jaunajiem kapitālisma laikiem, un kāpēc mēs nevarējām palikt tajā Padomju Savienībā un mierīgi dzīvot tālāk?”
''Līdz ar to man liekas, ka ir ļoti svarīgi paskatīties uz to, kā cilvēki jutās. Jo tas, ko mēs darījām vai nedarījām, ir viena lieta, bet tas, kā mēs jutāmies – man liekas, ka ļoti maz stāstu par to ir,” pauž Trekteris.
Režisore Ilze Burkovska-Jakobsena nesenajai Latvijas vēsturei pievērsusies arī iepriekš. Viņas veidotā dokumentālā filma “Bekons, sviests un mana mamma” atspoguļoja režisores mammas dzīvi pēc Latvijas neatkarības atgūšanas un 2008. gadā saņēma gan Nacionālo kino balvu “Lielais Kristaps”, gan Norvēģijas televīzijas balvu.
“Mans mīļākais karš” turpina režisorei raksturīgo skatījumu uz vēsturi caur personisko prizmu. Filma saņēmusi gan daļēju Latvijas, gan Norvēģijas finansējumu, taču šobrīd filmas pabeigšanai nepieciešami vēl nepilni desmit tūkstoši eiro, kurus radošā komanda cer savākt ar ziedojumu platformas “Projektu banka” palīdzību. Uz ekrāniem filma varētu nonākt jau 2020. gada pavasarī.
Režisore stāsta – filmas animācija tikšot pabeigta pavisam drīz. Pēc tam atlicis vēl darbs ar skaņu, krāsu korekciju, dažādo filmas versiju veidošana, kuras rādīt citur pasaulē.
Lielākā daļa filmas ir tapusi tieši animācijas tehnikā, taču tajā paredzēts iekļaut arī arhīva materiālus. Daļa trūkstošā finansējuma nepieciešama šo materiālu iegūšanai un autortiesību maksas segšanai.
Producents Guntis Trekteris stāsta, ka izmantotas tiek, piemēram, padomju laika propagandas filmas, kā arī režisores bērnībā skatītās filmas.
“Bija tādas ļoti populāras Polijas televīzijas sērijas “Četri tankisti un suns”, un – jā, mēs arī gribam iekļaut fragmentus no visām šīm filmām tajā mūsu jaunajā darbā,” atklāj Trekteris.
