Rīgas Kino muzeja un kinoteātra "Splendid Palace" rīkotais kinolektorijs gada pirmajos trīs mēnešos tradicionāli piedāvās sešas filmas no kino vēstures. Katru no šiem seansiem ievadīs cits lektors – to vidū gan kino zinātnieki un kritiķi, gan režisori un vēsturnieki.
Ko īsti mēs šogad nedrīkstēsim nezināt?
"Mēs nedrīkstam nezināt to, ka Eiropā ir daudz brīnišķīgu klasiķu, par kuru veikumu un iluzoro lidojumu mēs ļoti maz ko zinām,” pauž kino kritiķe Daira Āboliņa, kura būs viena no lektorēm.
Šoreiz lektorija vadmotīvs – ilūzija par ilūziju.
"Viss sākās ar to, ka gribējām rādīt filmas par vilšanos, par izaugšanu no vilšanās un sajūtu, ka kaut kas nav tā, kā biji gaidījis," stāsta projekta vadītāja un kuratore Agnese Logina.
"Šajā gadījumā ilūzijas saistītas ar sajūtu, ka esi daļa no sabiedrības, un vienā brīdī tu saproti, ka rāmis, kurā sabiedrība tevi mēģina ielikt, tev krietni kļuvis par mazu. Tā ir tēma, kas jo sevišķi spilgti parādās pirmajā filmā – Duglasa Sērka brīnišķīgajā melodrāmā "Viss, ko debesis atļauj”. Tā vēsta par atraitni, kura pēc vīra nāves mēģina atgriezties sabiedrībā, bet pēkšņi izrādās, ka viņai ir cits statuss…”
23. janvārī tiks izrādīta Jura Podnieka leģendārā dokumentālā lente "Vai viegli būt jaunam?” (lektors būs vēsturnieks Kaspars Zellis), 6. februārī – Vima Vendersa 1975. gada filma "Aplamā kustība”, kas ir viena no režisora vismazāk zināmajām filmām (lektors – Viktors Freibergs), bet 20. februārī – Stenlija Kubrika filma "Pilns bruņojums”, kas stāsta par Vjetnamas karu.
"Interesanti, ka šo filmu vienlaikus spēcīgi mīl gan militāristi un armijnieki, gan pacifisti – katrs tajā saskata to, kas viņa ideoloģijai tuvāks,” skaidro Agnese Logina un atklāj, ka lektors šajā reizē būs režisors Dāvis Sīmanis.
6. martā tiks izrādīta franču Jaunā viļņa režisora Žaka Riveta filma "Parīze pieder mums”, kas ir viņa pilnmetrāžas debijas filma. To komentēs Zane Balčus.
Visbeidzot, zviedru režisora Roja Andersona 2000. gada filma "Dziesmas no otrā stāva", ko komentēs Daira Āboliņa.
"Rojs Andersons ir ļoti interesants tipāžs – vienlaikus onkulis, kurš varētu tirgot pītus groziņus, un vienlaikus – filozofijas profesors, un šī iezīme atainojas arī viņa filmās," prāto Daira Āboliņa.
"Viņš ir brīnišķīgs zviedru tipāžs, kurš noteikti sadraudzētos ar brāļiem Koeniem un mūsu Viktoru Freibergu, ja vien viņiem būtu iespēja parunāt. Tāda dziļūdens bumba.”
Abonements uz kinolektoriju pieejams no 7. decembra.
