Antropoloģijas studente Norie Tsuruta no Japānas savā maģistra darbā vēlējās pievērsties kādas neparastākas Eiropas kultūras izpētei. Viņas izvēle bija Latvija, un tieši suitu novada tradīcijas.
Pirms vairākiem gadiem viņa ieradās Latvijā, un pētniecības procesā īpaši sadraudzējās ar vienu no vecākajām suitu sievām Mariju Steimani, sauktu par Ruču. Marija nezināja ne vārda angliski, bet viņas vienalga pārsteidzoši labi sapratās, Norie ar lielu interesi mācījās latviešu valodu un tradīcijas.
Kā gan pie suitiem bez dziedāšanas un apdziedāšanās, un japāniete Norie drīz vien dziedāja gandrīz tikpat vareni kā pašas suitenes.
Kā uzsver režisore Ināra Kolmane – filma ir liecība par cilvēku attiecību skaistumu un to, ka cilvēkus vieno kādas netveramas saiknes, kas stāv pāri tautību un valodu ierobežojumiem.
Ināra Kolmane: „Tas, kas notiek starp viņām abām, ka viņas sajūtas absolūti kā gara radinieces, neskatoties uz dažādu vecumu, mentalitāti un valodas zināšanu, es domāju tā ir ļoti dziļa padarīšana tajā visā. Es nebaidīšos teikt, ka tur ir kaut kas ļoti karmisks un skaists noticis. Arī tas, kā Norie dzied un kā viņa jūt suitu garu. Tā ir tiešām tāda kosmiska, unikāla sajūta, un es ceru, ka tā ir arī sajūtama filmā”.
Skatītāji būs liecinieki tam, kā Norie viesojas Ruča mājās, iepazīst suitu novadu, kopā ar suitu sievām piedalās arī Dziesmusvētkos, tērpta latviešu tautastērpā, tāpat kopā ar Norie varēsim pabūt arī Japānā.
Ināra Kolmane: „Mēs viesojāmies arī pie Nories vecākiem un satikāmies ar viņas draugiem, jo man likās ļoti svarīgi saprast, kāda ir Nories dzīve tur un kas viņu tik ļoti velk šeit. Vai viņa ir ļoti „nospiesta” vai bārene… Nē, viņa tur arī dzīvo ļoti piesātinātu, jauna cilvēka dzīvi, bet kopš viņa ir bijusi Alsungā un pie Ruča, šī viņas dzīve Japānā notiek ar tādu nostalģisku smeldzi un vilkmi uz Latviju, un tas ir tā ļoti unikāli un skaisti”.
Var teikt, ka tagad arī Latvija un Japāna ir saistītas ar neredzamu un ļoti personisku pavedienu – Ručs raizējas par Norie „tur tālumā”, bet Norie sauc Ruču par savu Latvijas vecmāmiņu un savā dzimtenē iet uz futbola spēli latviešu tautastērpā un kopā ar draugiem sauc „Sarauj, Latvija!”.
Ināra Kolmane: „Tā draudzība jau turpinās. Maģistra darbs sen ir uzrakstīts, un viņa sen strādā citā specialitātē, bet viņa pelna naudiņu, lai atbrauktu šeit pie Ruča, kā pie savas dzimtās vecmāmiņas brauc uz laukiem, vienīgais ne no Rīgas, bet no Japānas”.
Ināra Kolmane vēl piebilst, ka filmā ir arī daudz humora, un tajā ir arī ļoti veiksmīgs otrā plāna aktieris – Ruča suns Basters.
Ināra Kolmane: „Viņam tur ir sava misija, kuru mēs absolūti neizdomājām. Viņš atnāca pats ar savu lomu, un vienkārši neko vairs nevarēja darīt. To lomu viņš ir „izvilcis” cauri filmai perfekti, ar mums nekonsultējoties. Mums ar montāžas režisori Līgu Pipari atlika tikai samontēt”.
Ināras Kolmanes dokumentālās filmas „Ručs un Norie” pirmizrāde notiks 30.aprīlī kinoteātrī „Splendid Palace”, un uz to no Japānas ieradīsies arī Norie. No 1.maija „Splendid Palace” filmu turpmākos seansos varēs noskatīties visplašākais skatītāju loks.
