Mākslas stacija “Dubulti” apmeklētājus iepazīstina ar Uzlecošās saules zemes fotomākslu. Izstāde “Tohoku Japānas fotogrāfu acīm” atklāj reģiona kultūrvēsturi. Vairāk nekā simt fotogrāfiju uzņēmuši deviņi fotogrāfi un viena fotogrāfu grupa Tohoku reģionā laikā no divdesmitā gadsimta vidus līdz 2011. gada postošajai zemestrīcei.
“Tohoku pirms deviņiem gadiem nopietni cieta zemestrīcē un tās izraisītajā cunami. Šīs fotogrāfijas nedokumentē postījumus vai zaudējumus, bet rāda Tohoku kultūrvidi un tās cilvēkus,” skaidro Japānas vēstniecības Latvijā vadītāja vietnieks Tošijuki Suzuki.
“Piemēram, šajās fotogrāfijās redzamas budistu statujas, Japānas vēsturiskās statujas. Bet pie tālākās sienas ir fotouzņēmumi no tradicionālajiem japāņu svētkiem.”
Japānas fotomākslas izstādes īpašo nozīmi izceļ publiciste un vizuālās komunikācijas speciāliste Santa Remere, kura studējusi Tokijā pie fotogrāfa un mākslas antropologa Čihiro Minato.
“Japāņu un latviešu kultūrā mēs varam atrast ļoti daudzas paralēles – to, ka abas šīs kultūras meklē pagāniskās saknes un mēģina savienot šodienas laikmetīgo dzīvi ar savas izcelsmes mītu, savas kultūras sākotni,” stāsta Santa Remere. “Šī ir izstāde par katastrofu, bet mēs neredzēsim nevienu katastrofas attēlu, mēs redzēsim to, kā šī katastrofa dzīst un kā cilvēki ar savas kultūras palīdzību mēģina tikt pāri traumai un turpināt dzīvot visa šajā dzīves mūžīguma nogrieznī.”
Savukārt Latvijas Nacionālā mākslas muzeja Kupola zālē atklāta Rīgas Fotogrāfijas biennāles noslēdzošā izstāde “Par fotogrāfiskām būtnēm”. Lietuviešu kuratora Pauļus Petraiša veidotā ekspozīcija pārkāpj ierastās robežas, laužot priekšstatus par to, kas varētu būt fotoizstāde, un rosinot paskatīties uz fotogrāfiskumu kā nosacītu jēdzienu, ko radījusi kultūra.
“Izstādes galvenā doma ir – kas ir fotogrāfija? Fotogrāfiju mēs vairāk uztveram kā gatavu attēlu, kas mums dod gatavu informāciju, vai mēs viņu pieņemam vai nepieņemam? Bet kas notiek ar attiecību starp objektu un attēlu? Tas ir tas, ko šie trīs mākslinieki interpretē,” stāsta Rīgas Fotogrāfijas biennāles programmu vadītāja Inga Brūvere.
“Te ir vairāk tas process; nav reāls process, bet drīzāk viņu interpretācija vai iespējamas situācijas analizēšana. Vai spēlēšanās – kas ir objekts un kas ir gala attēls, kas ir pats attēla radītājs?”
