Kultūras ABC
LTV “Kultūrdevas" ABC skaidro ievērojamu Latvijas kultūras faktu vēsturi un nozīmi.
Pēc Latvijas neatkarības atgūšanas 1991. gadā Rīgas kinostudija sadalījās vairākās mazākās studijās un tika izveidota zīmēto filmu studija "Dauka". Studijas nosaukums tika izvēlēts par godu Sudraba Edžus darbam "Dullais Dauka", kas stāsta par mazu zēnu, kas dodas pāri aizsalušai jūrai, lai uzzinātu, kas slēpjas aiz horizonta. Animācijas studijas "Dauka" filmas ļoti bieži ir balstītas latviešu autoru darbos un latviešu folkloras motīvos, kā arī būtiska nozīme filmās ir bijusi latviešu komponistu mūzikai. Īpaša sadarbība studijai "Dauka" izveidojusies ar komponistu Imantu Kalniņu un ansambli "Menuets", kas iespēlējuši mūziku filmām "Zaķīšu pirtiņa", "Zelta sietiņš" un citām.
Pirmā studijas "Dauka" pilnmetrāžas filma bija "Ness un Nesija" pēc Vika jeb Viktora Kalniņa darba motīviem, kurai sekoja "Kaķīša dzirnavas" pēc Kārļa Skalbes pasakas motīviem.
Animācijas filmas tradicionāli tiek pieskaitītas kino nozarei, lai gan patiesībā to varētu uzskatīt par atsevišķu mākslas veidu, kurā var izdalīt dažādus uzņemšanas veidus un tehnikas.
Sākumā studijā tika veidotas filmas tikai aplikācijas tehnikā ar dažādiem materiāliem – kartonu, audumu, krāsām un citiem, bet 1983. gadā tika uzņemta pirmā zīmētā latviešu filma "Kabata". Filma, kurā satiekas astoņi kustoņi, zirgs, kuram nav naudas, mušas, vilciņš un citi tēli, veidota, iedvesmojoties no Ojāra Vācieša dzejoļiem. Zīmēto filmu veidošana ir ļoti piņķerīgs un laikietilpīgs process – piemēram, lai izveidotu tikai 3 minūtes garu īsfilmu, ir vajadzīgi 2060 atsevišķi zīmējumi. Kopumā studijā "Dauka" ir radītas vairāk nekā 120 animācijas filmas. Animācijas studijas "Dauka" izveidotāji un animācijas žanra pamatlicēji Latvijā – Roze Stiebra un Ansis Bērziņš – saņēmuši Nacionālo kino balvu "Lielais Kristaps" par mūža ieguldījumu kinomākslā.
Daļa studijā "Dauka" tapušo filmu šobrīd skatāmas Nacionālā kino centra filmu portālā filmas.lv.