Raidījumā "Piejūras klimats" tikāmies ar filmas režisoru Uģi Olti un gida Andreja lomā redzamo aktieri Igoru Šelegovski.
Sonora Broka: Pavisam nesen jūs aicinājāt mediju pārstāvjus braucienā pa "Upurgas" filmēšanas vietām. Kā tas noritēja? Vai visi atgriezās atpakaļ?
Uģis Olte: Mēs darījām visu, lai viņi atgrieztos. Man par lielu pārsteigumu, nebija pat čīkstēšanas. Filmas tapšanas process bija diezgan paģērošs, vismaz uz spēju būt pareizajos apavos un kādu pusstundu iet līdz vietai, kur ir labākā gaisma, labākais attēls, bet mediju speciālisti to pašu izpildīja pilnīgi mierīgi.
Igors Šelegovskis: Dažiem pirmās desmit minūtes likās grūtākas, bet tad viņi laikam paķēra azartu klīst un pārvarēt grūtības (smejas).
Filma, kas sākas ar saucienu "Palīgā!" droši vien neveicinās lauku tūrismu Latvijā, tomēr tā noteikti nostiprinās noslēpumainības un neizskaidrojamu dabas spēku caurvīta apvidus zīmolu. Kas bija tā "krātuvīte", kurā jūs smēlāties idejas visam tam ne gluži parastajam, ne gluži izskaidrojamajam, kas filmā notiek?
Igors Šelegovskis: Man liekas, ka ir arī tādi trakuļi, kuri tieši meklē situācijas, kurās vajadzētu saukt "palīgā".
Uģis Olte: Patiesībā arī mēs paši sevi nolikām apstākļos, kas ir diezgan atbilstoši apstākļiem filmā. Bet kopumā to lobīto, neredzamo slāni tieši vajag likt virsū acīmredzamajai Latvijas ainavai. Es vispār tā uztveru pasauli. Man ir mīļa bērnības atmiņa: es savā grāmatplauktā ieraudzīju grāmatu ar nostāstiem par Latvijas vietām un man likās jocīgi, ka ir tik bieza grāmata par tik mazu zemi kā Latvija. Pietiek kādā upē viļņiem viļņoties mazliet neparastāk vai kādam kokam ir drusku lielāki zari, un tas uzreiz ir kaut kāds velna simbols. Šo mitoloģisko uzslāņojumu gribējās iztēloties kā kaut ko, kas varētu manifestēties diezgan reāli, it sevišķi ar Igora atveidoto varoni vārdā Andrejs.
Igors Šelegovskis: Filmēšanas laiks un pati filma pārnestā un varbūt arī tiešā nozīmē sakrita ar to, ka es pats izjutu pārmaiņas sevī. Manuprāt, beidzot sāku kļūt no puiša par vīrieti. Tas ļoti sakrita, un likās, ka šī filma tam ir kā tāds eksāmens.
Inga Tropa saka, ka šī filma ir par iniciāciju.
Uģis Olte: Ja mani trijos naktī modinātu ar dakšām pie deniņiem un prasītu nosaukt vienu vārdu, es gan jau teiktu to pašu.
"Upurgas" kadra estētika robežojas ar dārgu un iespaidīgu lielo studiju dabas filmu. Kā jūs nonācāt pie idejas, kāda būs filmas vizuālā atslēga – neslēpti gotiskais dižmeža tēls ar simboliskām detaļām, ar kurām tiek apbalvots ikkatrs vērīgais skatītājs?
Uģis Olte: Šī filma ir sava veida attiecību kārtošana ar manas bērnības vietām. Man vajadzēja uztaisīt kaut ko, kas parādītu, no kurienes ir nācis mans emocionālais pildījums. Tā kā šī ir mikrobudžeta filma, bija skaidrs, ka būs jāfilmē ātri – septiņpadsmit dienās. Lai to izdarītu, bija jāatmet visas funkcijas, bez kurām varētu iztikt. Viena no tām bija mākslīgā gaisma, otra – jebkāda manipulēšana ar vidi. Mēs izvēlējāmies atrast vietu, kas jau izskatās tā, kā vajag, nevis mēģināt pārveidot kādu, kas tikai pa pusei. Mēs filmējām no oktobra vidus līdz novembra vidum – laikā, kad daba mirst, nomet visas lapas un no krāsainas kļūst par monohromu.
Publicitātes materiālos lasām, ka "Upurga" ir mitoloģisks trilleris, bet to varētu pieskaitīt arī botāniskajam šausmu žanra paveidam, kurā izšķiroša nozīme ir Upurgas krastu biotopam ar tādiem kā papardes zieda motīviem, kas sasaucas arī ar filmas saukli "kas meklē, tas pazūd". Kādēļ ziediņš, nevis, teiksim, sēne?
Uģis Olte: Zieds sevī iemieso uzplaukšanu, ļoti īslaicīgu skaistumu, kas domāts pievilināšanai un apaugļošanai, tāpēc zieds, nevis sēne. Vēl es daudz prātoju par to, kādā kultūras laikmetā dzīvojam. Mēs esam spiesti iemācīties visādas uzvedības normas, kas bieži vien mūs attālina no ļoti dabiskas saziņas vai eksistences formas. Tad man bija fantāzija – varbūt, kad mēs kļūsim pārāk politkorekti, daba to piekoriģēs. Tas arī parādās šajā stāstā – tā ir dabas iejaukšanās, kas kulturālu un civilizētu cilvēku noreducē līdz pašam minimumam.
Režisori mēdz aktieriem iedot tikai daļu scenārija, paturot aktierus neziņā par kopainu. Igor, vai tu biji iepazinies ar scenāriju pilnībā? Kādas bija Uģa vadlīnijas tam, ko izdzīvo tavs varonis un kas ir viņa galvenais uzdevums?
Igors Šelegovskis: Jā, es biju izlasījis visu scenāriju. Tas mani apmānīja līdzīgi kā pati filma – stāsts šķietami iesākas mierīgi, pārredzami, nekas īpašs, un tad notiek šis virpulis, kurš ne no kurienes sevī ierauj. Tas mani patīkami pārsteidza. Laika gaitā mēs to arvien vairāk šķetinājām, arvien vairāk runājām, tā kā noteikti nebija tādas kā informācijas uzmešanas virsū.
Uģis Olte: Mēs ar aktieriem sēdējām pie apaļā galda un ainu pa ainai gājām cauri scenārijam, lai vienotos, ka motīvus jūtam līdzīgi. Sanāca arī mazliet pārrakstīt ainas, ja tā prasījās – kaut kas atkrita, kaut kas nāca klāt. Tā bija tāda pēdējā rakstniecība, jau kopā ar aktieriem.
"Youtube" ir skatāms tāds kā mini dokumentāls seriāls par filmas tapšanu, kurā laivošanas instruktori tev, Igor, saka – var būt akmeņi, bezgalīga tumsa, tev nepatiks. Arī tu pats par upi izsakies kā par dzīvu organismu. Vai tev, sākot strādāt pie filmas, bija priekšstats par to, cik tā būs izaicinoša tieši fiziskā ziņā?
Igors Šelegovskis: Sākumā es uztraucos tikai par to, cik būs auksti, pārējais man likās izdarāms. Protams, kad ķērāmies klāt, priekšstati salūza. Tajā pašā laikā, tie vienkārši bija jauni izaicinājumi, kurus bija azarts pārvarēt un patīkami to izdarīt.
Uģis Olte: Kajakot Igoram bija jāiemācās, un viņš to darīja Daugavā. Tikai filmēšanas rītā viņš ieraudzīja, kā izskatās krāčaina upe. "Tu baidies? Okei. Mēģināsim". Viņš ieslīdēja no krasta, un bija skaidrs, ka visi instinkti ir vietā.
Igors Šelegovskis: Jā, es mācījos airēt ar sporta kajaku, kas ir daudz jūtīgāks, toties mierīgā upē. Šeit bija nemierīga upe, bet ar upes kajaku, kuru daudz grūtāk apgāzt, līdz ar to tas kaut kā izlīdzinājās. Bet pirmajā brīdī noteikti bija baiļu stīvums.
Uģis Olte: Bet Igors apvēlās kājām gaisā tikai tad, kad mēs jau pēc filmēšanas devāmies kopējā laivu braucienā.
Igors Šelegovskis: Jā, piedzīvoju savas sekundes zem ūdens (smejas).
