Kultūras ministrija kopā ar Nacionālo kino centru virza ieceri piešķirt valsts finansējumu pašmāju lielbudžeta filmām. Mērķis ir atbalstīt vairāk vērienīgu, vēsturisku un valstspiederību stiprinošu filmu. To varētu sākt darīt no 2022. gada. Ieceres īstenošanai valsts budžetā papildu nepieciešams pusotrs miljons eiro. Projektus plānots izvērtēt konkursa kārtībā un finansējumu piešķirt reizi divos trijos gados.
Kultūras ministrijas valsts sekretāres vietnieks kultūrpolitikas jautājumos Uldis Zariņš skaidro: “Nav noslēpums, ka Latvijas filmu budžeti salīdzinoši nav lieli. “Dvēseļu putenis”, kas pagājušajā gadā kļuva par skatītāko Latvijas filmu, pārliecinoši pierādīja, ka papildu finansējums un nosacīti lielākais budžets nes arī pievienoto vērtību un atdevi. Un ir manīti komentāri, kas aicina raudzīties plašāk, ne tikai uz šo vēsturisko filmu žanru.
Bet ir pāragri spriest par saturisko koncentrāciju programmai, un tas ir atvērts diskusiju objekts.”
Nacionālā kino centra vadītāja Dita Rietuma stāsta, ka lielbudžeta filmas veidošana Eiropā maksā vidēji divus miljonus eiro. Kopš 2014. gada, kad simtgades programma katru gadu kino budžetam pienesa ap diviem miljoniem eiro, ir vērojams skatītāju pieaugums un lielāks Latvijas iedzīvotāju atbalsts pašmāju filmām.
Pagājušajā gadā skatītākā filma Latvijā bija Dzintara Dreiberga veidotā “Dvēseļu putenis”. Dita Rietuma uzsver:
““Dvēseļu putenim” pirms vairāk nekā sešiem gadiem piešķīra papildu finansējumu laikā, kad Latvijas kino bija ārkārtīgi maz naudas, kad vispār šāda projekta realizācija nebūtu iespējama. Toreiz tas netika izkonkursēts, bija skandāls. Bet šādas papildu naudas summas noteikti būtu jākonkursē. Un konkursa rezultātā būtu jāļauj taisīt lielbudžeta skatāmas filmas, kas patīk lielai auditorijai.”
Ieceri par labu esam atzīst filmas “Pilsēta pie upes” producents Guntis Trekteris. Tomēr viņš uzsver, ka tam nevajadzētu būt vienreizējam ieguldījumam konkrētā projektā.
“Lielbudžeta projekti prasa noteiktu laiku, kas parasti ir ilgāks nekā mūsdienu filmām. Tas ir nepieciešams, lai šos projektus sagatavotu gan radoši, gan tehniski, gan finansiāli,” atzīmē Trekteris. “Tas process ir laikietilpīgs, tāpēc programmai jābūt izplānotai vairākus gadus uz priekšu.
Protams, ka jābūt atklātam konkursam saskaņā ar visiem spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem, lai visiem būtu vienlīdzīgas iespējas piedalīties.”
Producents stāsta, ka jādomā arī par citu žanru filmām. Arī tām vajadzīgs papildu finansējums. Viņš uzskata, ka šāda programma nebūs pietiekama, lai industrija kopumā varētu attīstīties.
Arī filmas “Tēvs Nakts” režisors Dāvis Sīmanis ieceri vērtē pozitīvi. Tomēr projekti būtu jāizvērtē atklātā konkursā ar piesaistītiem labākajiem speciālistiem. “Svarīgākais būtu neizvairīties no smagākām vēstures lappusēm. No lietām, kas ir palikušas mūsu zināšanu ēnas sadaļā tādā nozīmē, ka mēs par to neinteresējamies, jo mums neviens par to neliek interesēties,” uzskata Sīmanis.
“Tā kā nepadarīt šo programmu par mēģinājumu slavināt kaut kādus vēsturiskus notikumus un personāžus un padarīt to par patriotiskā kino programmu. Jo tajā brīdī mēs iekrītam konkrētā ideoloģiskā bedrē. Tajā brīdī programma kļūst par ruporu.”
Ministrijā informē, ka šo programmu budžeta plānošanā virzīs kā prioritāti. Tālāk to apspriedīs budžeta tapšanas procesā.
