Kultūras ABC
LTV “Kultūrdevas" ABC skaidro ievērojamu Latvijas kultūras faktu vēsturi un nozīmi.
Sākot strādāt Rīgas Kinostudijā, Brenčs darbojās dokumentālā kino jomā, debitējot ar reportāžu “Draugu vidū”. Brenčs ir autors arī īsfilmai “Mana Rīga”, kas tiek uzskatīta par vienu no pirmajiem aizmetņiem Rīgas poētiskajam dokumentālajam kino. Brenča pirmā mākslas filma bija rakstnieka Zigmunda Skujiņa romāna “Kolumba mazdēli” ekranizācija ar nosaukumu “Līdz rudenim vēl tālu”. Viņa nākamā filma – “Kad lietus un vēji sitas logā” – ir viens no pirmajiem trilleriem Latvijas kino vēsturē, turklāt tā ir īpaša ar savu film noir žanram raksturīgo estētiku – bagātīgu gaismēnu izmantošanu un pesimistiski fatālu vidi. Filmas pamatā ir padomju varai lojālā rakstnieka Arvīda Griguļa spiegu romāns, kas stāsta par mežabrāļu pretošanās kustības neveiksmīgajām cīņām. Šīs filmas uzņemšanas process atainots arī 2014. gadā uzņemtajā Pētera Krilova filmā “Uz spēles Latvija”.
1970. gados Brenčs jau ražoja teju pa vienam detektīvam gadā – tapa filmas “24-25 neatgriežas”, “Šahs briljantu karalienei”, “Gaisma tuneļa galā”, “Dubultslazds” un citas. Par Brenča daiļrades augstāko virsotni tiek uzskatīta filma “Liekam būt”, kurā viņam izdevies izveidot precīzu noziedznieka portretu un krāšņi atklāt ievainotas vīrišķības dramatismu. Scenārija pamatā Brenčs izmantojis rakstnieka Andra Kolberga garstāstu, ko bija izlasījis žurnālā “Karogs”. Turklāt filma ir īpaša arī to, ka tajā pie klavierēm vēl savā karjeras sākumā redzams maestro Raimonds Pauls. Tomēr lielāko popularitāti Brenčs izpelnījās ar savu mīlas drāmu – daudzsēriju mākslas filmu “Ilgais ceļš kāpās”, kuru visā Padomju Savienībā noskatījās miljoniem skatītāju. Brenčam esot izteikts piedāvājums arī veidot filmas turpinājumu, bet viņš no tā atteicies, uzdodot retorisku jautājumu: “Ko tad tur rādīt? Kā Marta cep olas?”
Brenčs tiek dēvēts ne tikai par trillera tēvu Latvijas kino, bet arī urbānā kino meistaru, jo daudzu viņu filmu darbība norisinās dinamiskā pilsētvidē.
Brenčs bija liels perfekcionists – ja kāds filmēšanas laukumā neattaisnoja viņa cerības, viņš vienkārši teicis: “Ej mājās!”. Režisors bijis arī liels flirtētājs – par viņa sievu kļuva akrobāte Asja, kuru vienkārši uzrunājis uz ielas – sākumā lai filmētos, bet vēlāk jau lai precētos.
Viņš vienmēr uzturējis sevi formā – bijis viens no atlētiskā vingrošanas kluba Akas ielā dibinātājiem.
Divas reizes ievēlēts Rīgas domē, startējis arī Saeimas vēlēšanās, bet nav ticis ievēlēts.
Brenča pēdējā filma ir “Anna” – stāsts par 16. gadsimta mūķenes dzīvi, kas 1996. gadā Starptautiskajā reliģisko filmu festivālā Polijā ieguva galveno balvu. Tā arī nerealizēta palika iecere režisēt operfilmu.
Kultūras ABC
