Balčus arī norāda, ka muzejam trūkst profesionālas kino zāles, kur rādīt filmu programmas. Protams, iegūstot jaunas telpas, jādomā par to, kā tās apdzīvot, kāda būs ekspozīcija.
Bijusī muzeja vadītāja kino zinātniece Inga Pērkone, kas arī pirms 30 gadiem bijusi klāt pie muzeja dibināšanas, Latvijas Radio norāda, ka
“svarīgākais, lai muzejs būtu tāds, kurā vienlaikus varētu būt vairāk nekā 20 cilvēku, lai varētu izveidot Latvijas kino vēstures reprezentatīvu ekspozīciju, lai pētnieciskā daļa attīstītos uz muzeja krājumu bāzes.
Jaunas ekspozīcijas telpas muzejs varētu iegūt vien pēc vairākiem gadiem. Tuvāka nākotne esot krājumu glabāšanai atbilstošas telpas, kad tiks pabeigta krātuves ēka Pulka ielā. Tur iecerēts pārvietot arī Kino muzeja krājumu. Šobrīd tas atrodas Talsu ielā, bet muzeja ekspozīcijas telpas ir Vecrīgā, Peitavas ielā.
Rīgas Kino muzeja krājumā ir ap 100 000 ar Latvijas kino saistītu vienību. To vērtību raksturojot apmeklētāju teiktais: “Kādas jums šeit ir pērles!”. Muzejā krājumā ir materiāli par kino uzņemšanu Latvijā padomju gados, bet šobrīd muzejs pievērsies aktuālā kino procesa dokumentēšanai.
Rīgas Kino muzejs 1. martā svin savu 30. jubileju. Ideja par Rīgas Kino muzeja izveidošanu radās "Kino dienās" 1986.gadā. 1988.gadā dots apstiprinājums iecerei Rīgā veidot Kino muzeju, un sākās plānošanas darbs. Pēc PSRS sabrukuma plānos tika ieviestas korekcijas, un Rīgas Kino muzejs vairākas reizes mainīja atrašanās vietu.
