Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijā ar priekšlikumu par pilsonības piešķiršanu Fruminam vērsās kultūras ministrs Nauris Puntulis (Nacionālā apvienība) un to atbalstīja arī Kultūras ministrijā (KM).
Kino režisors, scenārists un režijas profesors Ņujorkas Universitātes Tiša skolā Frumins ir dzimis Rīgā 1948. gadā, kur arī sācis kinematogrāfista gaitas. Viņa lielākais pienesums Latvijai ir scenārista darbs pie filmas "Dvēseļu putenis", kas ļāvis pasaulē miljoniem cilvēku uzzināt par Latvijas vēsturi, tā norādījis atbildīgās komisijas priekšsēdētāja vietnieks un KM parlamentārais sekretārs Ritvars Jansons (Nacionālā apvienība).
Jansons akcentēja, ka ar "Dvēseļu puteņa" nomināciju Amerikas Savienoto Valstu (ASV) Kinoakadēmijas balvai "Oskars" labākās ārzemju filmu kategorijā filma esot guvusi lielu skatītāju atsaucību Ziemeļamerikā, kā arī Eiropas filmu nozarē, tāpat saņēmusi arī recenzijas no "Los Angeles Times" un "The New York Times".
1978. gadā Frumins emigrējis uz ASV, kur sniedzis rekomendācijas, lai vairāki Latvijas iedzīvotāji varētu stažēties vai izglītoties augsta līmeņa filmu jomas izglītības iestādē. Kā Frumina pienesumu Jansons arī norādīja uz 2016. gadā Jaunajā Rīgas teātrī iestudēto izrādi "Provinces anekdotes".
Filmas “Dvēseļu putenis” veidotāju ieskatā Frumins jo īpaši varētu sniegt ieguldījumu Latvijas kino un teātra nozares attīstībā, jauno kino profesionāļu izglītībā, veicināt Latvijas kino un teātra nozares konkurētspēju un Latvijas kultūras un talantu starptautisko atpazīstamību.
Filmas producente Inga Praņevska aģentūrai LETA iepriekš paudusi, ka, kļūstot par Latvijas pilsoni, Rīgā dzimušais scenārists un kinorežisors Frumins dos nozīmīgu ieguldījumu Latvijas kultūrā, tādu viedokli
"Piešķirt Fruminam Latvijas pilsonību nav tikai kultūras ministra Naura Puntuļa iniciatīva un tas nav tikai par īpašiem nopelniem, strādājot pie filmas "Dvēseļu putenis". Tā ir Frumina patiesa griba," uzsvēra Praņevska.
Frumins savas profesionālās gaitas sācis Rīgas Kinostudijā. Frumins emigrēja no Padomju Savienības 1978. gadā pēc tam, kad tika cenzēta un aizliegta viņa trešā filma "Jaunības kļūdas".
Pēc emigrācijas uz ASV daudzus gadus viņš ir mācījis studentus kino režijā, tajā skaitā kā asociētais profesors Ņujorkas Universitātē, un pats profesionāli turpinājis darboties šajā profesijā. Viņš regulāri uzturējis ciešas saites ar Latvijas kolēģiem, regulāri braucis strādāt kā pasniedzējs vai strādāt pie jauniem kino darbiem vai teātra iestudējumiem.
Praņevska atzīmēja, ka Frumins vēlas veidot filmas dzimtenē un turpināt ieguldīt savu laiku un pieredzi Latvijas jauno kino profesionāļu izglītībā, tāpēc viņš arī pauda vēlmi kļūt par Latvijas pilsoni, lai varētu to darīt pilnvērtīgi.
Atbalstu Frumina uzņemšanai Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā parlamentam pauda arī Dailes teātra valdes loceklis Juris Žagars, režisori Dzintars Dreibergs, Gatis Šmits un Jānis Streičs.
