Šī gada Berlīnes festivāls piedāvā pat ekstrēmas mākslas izpausmes tēmu ziņā, filmu hronometrāžās, žanru sajaukumos un kino valodas nozīmē.
Neapgalvojot, ka tas viss ir veiksme, jo vairāk gan līdzinās kino laboratorijas eksperimentiem, bet – fascinējoši.
Piemēram, dokumentālais projekts/seriāls, ko rādīja uz lielā ekrāna četru stundu garumā – filma, kuru iedvesmojis saglabātais aizkadra materiāls par Hilarijas Klintones kampaņu un sakāvi 2016. gada ASV prezidenta vēlēšanās, ir klasiski veidota, kopumā komplimetāra galvenajai varonei. Taču trešā sērija ir pilnībā veltīta Bila Klintona seksa skandālam ar Moniku Levinisku un Hilarijas atteiksmei pret to.
Tātad, lai politiķe būtu interesanta kā filmas varone, ir jāmazgā arī netīrā veļa.
Pēc filmas seansa Hilarija Klintone piedalījās preses konferencē un arī atbildēja uz skatītāju jautājumiem.
Pilnīgi satricinoša, ētiku pārkāpjoša Berlīnes konkursā ir krievu filma “DAU. Nataša” – radikāls, agresīvs, grūti definējama žanra darbs, kura režisors ir skandalozais Iļja Hržanovskis. Filmas darbība notiek zinātniskā centrā, kurš pirms 10 gadiem uzcelts mūsdienu Harkovā, Ukrainā, kopš tā laika darbojas kā reāls objekts mākslas projektam, iesaistot reālus cilvēkus, kas nav aktieri, taču šim projektam piekrituši – tāds kievu “Trūmenšovs”. Tiek imitēta Staļina laika vide, un cilvēki ir pakļauti tā laika sadzīves likumiem, arī psiholoģiskai un fiziskai vardarbībai, ieskaitot čekas spīdzināšanu, alkoholismu un seksu. Galvenā varoņa prototips ir Staļina laika zinātnieks Ļevs Landaus. Šim projektam jau bijusi skate Parīzē, un tas ir aizliegts rādīšanai Krievijā.
Festivāla konkursa skatē ir daudz smagu stāstu par ekoloģiju, vēzi, garīgām slimībām, identitātes meklējumiem, sociālo tīklu ietekmi uz psihi.
Par spēcīgu neoficiālo līderi kļuvusi itāļu filma “Sliktās pasakas” – stilistiski filigrāna mūsdienu pasaules refleksija, kas balansē uz realitātes un groteskas naža asmens un sižetiski ir skaudra. Rindu mājās dzīvojošas ģimenes, skolotāji un vecāki, kas nav sasnieguši savu iedomāto sapņu ideālus, izdara milzīgu spiedienu uz saviem bērniem, kuriem vienkārši nav dotas tiesības būt neveiksmīgiem jebkurā aspektā. Cena par šo mobingu ir ļoti augsta.
Žūrija savu lēmumu par Zelta un Sudraba lāčiem pieņems 29. februāra vakarā. Tikmēr Berlīnes kino tirgū parādīta arī Latvijas filma “Dvēseļu putenis”, kas izpelnījusies vairāku starptautisko filmu izplatītāju interesi.
