Šodien arvien vairāk un vairāk cilvēkiem ir pieeja un iespēja kritizēt kino, uzsver Patisons. Ko tas nozīmē? Ar profesionālu praksi var pelnīt naudu. Šie cilvēki kritikā ienāk visai ātri, tāpat ātri mainās mediju forma un pieprasījums, un arvien mazāk cilvēku ar kritiku pelna naudu.
“Mēs atrodamies dīvainā vēstures posmā. Manuprāt, daudziem kritiķiem nākas būt kā hibrīdstrādniekiem. Dažbrīd profesionāliem, dažbrīd neprofesionāliem. Un saņemt atlīdzību par savu darbu,” saka Patisons.
Viņš pieņemot, ka cilvēki kritiķi salīdzina ar ceļojumu aģentu, kurš mēģina kaut ko ieteikt skatītājiem tādās vispārējās, abstraktās idejās – ko viņiem vajag redzēt, ko nevajag.
“Personīgi man nav interesanti būt par tādu kritiķi. Manas attiecības un atbildība ir tikai ar un par kino darbu.
Neko neieteikt. Protams, ideālā pasaulē ikvienam būtu jāredz ikviena filma. Bet skaidrs, ka tas nav iespējams,” norāda Patisons. “Ar to es domāju, ka ikvienam būtu jābūt ar kritikas aci un kultūras zināšanām, kuras izmantot, kad tev kāds iesaka šķietami labu filmu. Atrodiet paši savu gaumi.”
Pirmajā lekcijā Patisons runāšot par kritikas maldinošo un profesionālo pusi, runājot no kritiķa atbildības viedokļa. Otrā lekcija tiks veltīta kritikas idejai un praksei – kā rādīt filmas konkrētai auditorijai un kritiski vērtēt, kā domāt par kino. Savukārt trešajā lekcijā Patisons sola runāt par kritiķa prakses kvalitātēm, risinot jautājumu, ko nozīmē būt kritiķim profesionālā ziņā.
