Pirms diviem gadiem daļa nīderlandiešu producētā fantāzijas seriāla “Nakts mantinieki” epizožu tika filmētas Latvijā. Kopumā nīderlandieši Latvijā atstāja vairāk nekā divus miljonus eiro, no kuriem 20 procentus jeb 443 tūkstošus viņiem atmaksāja Rīgas Filmu fonds. Mūsu kino nozarē tā ir ierasta prakse – darbojoties Latvijā, ārvalstu kompānijas maksā mūsu kino ļaudīm, ēdinātājiem, viesnīcām un citiem. Par to saņemot atpakaļ 20 procentus no iztērētās summas.
Latvijas Kinoproducentu asociācijas prezidente Aija Bērziņa skaidro, ka šobrīd tiek plānoti šī gada rudenī ārvalstu filmu projekti, kuru kopējais apstiprinātais budžets izmaksām Latvijā sasniedz 6,5 miljonus eiro.
14. aprīlī Latvijas Kinoproducentu asociācija pauda neizpratni par Rīgas pagaidu administratoru apstiprināto budžetu 2020. gadam, kurā finansējums Rīgas Filmu fondam nav iekļauts. Šo informāciju nekavējoties noliedza Rīgas domes pārstāvji, paziņojumā medijiem skaidrojot: “Rīgas pilsētas pašvaldības pagaidu administrācija noraidīja jaunu, iepriekšējā domes sasaukuma izstrādāto, iniciatīvu fonda finansējumam atvēlēt atsevišķu budžeta programmu 2020. gadā. Šāds lēmums nav jārisina pašvaldības pagaidu administrācijai. Par atsevišķu budžeta programmu Rīgas Filmu fondam varēs lemt Rīgas domes jaunais sasaukums pēc vēlēšanām.
Tomēr pašvaldība vērš uzmanību, ka Rīgas Filmu fondam netiek apturēts līdzfinansējums, to varēs saņemt līdzšinējā kārtībā.”
Rīgas pilsētas pašvaldības pagaidu administrācijas vadītājs Edvīns Balševics uzsver: “Rīgas Filmu fondam tāpat kā katru gadu Rīgas domes budžetā ir paredzēts līdzfinansējums. Cik es skatījos, iepriekšējos piecos gados tas ir bijis no 200 līdz 800 tūkstošiem atkarībā no tā, cik tiek iesniegti projekti. Tā ka nekas nav mainījies.”
Pieņemot pagaidu administrācijas solījumus, ka nauda būs, Kinoproducentu asociācija ir satraukta par to, kad tiks lemts par tās piešķiršanu. Esošajā situācijā, kad kino attīstība ir pilnībā apturēta un daudzi profesionāļi dīkstāvē gaida krīzes beigas, sadarbības projekti jāsāk atbalstīt laicīgi.
Edvīns Balševics skaidro: “Situācija šodien nemainās vairs pa mēnešiem vai pa dienām, bet pa stundām, kā tas attīstās. Kad mums tuvosies krīzes beigas – optimistiskais laiks ir, es domāju, augusts, septembris, kā mēs to redzam. Pesimistiskākais ir nākamais gads un varbūt vēl uz priekšu. Tad arī attiecīgi vērtēsim.”
Tikmēr Latvijas Kinoproducentu asociācijas prezidente Aija Bērziņa uzsver: “Man bažas izraisa tas, ka Rīgas domes administrācijas vadītājs ir teicis, ka šis finansējums būs tad, kad tas būs tehniski iespējams. Jautājums – kad tas tehniski būs iespējams?
Jo tā sistēma, kā tas strādā, ir atstrādāta. Tad kas tieši tehniski nestrādā?
Mums vajag, lai šis fonds būtu atvērts šobrīd, negaidot vēlēšanas, lai mēs varam solīt saviem partneriem, ka līdzfinansējums būs un viņi var filmēt rudenī.”
Rīgas domes pagaidu administrācija uzsver, ka sarunai ar kino producentiem ir gatavi jau tagad. Tomēr neviens nevar prognozēt, vai un kā Rīgas Filmu fonda finansējums var tikt pārskatīts pēc domes vēlēšanām. Kinoproducentu asociācija lēš, ka šogad ārvalstu filmu ražotāji Rīgā varētu investēt kā minimums četrus miljonus, kas pilsētas budžetam varētu izmaksāt aptuveni 800 tūkstošus eiro.
