Konkursā iepriekš iesniegti 34 projekti. Eksperti atbalstīja desmit pilnmetrāžas dokumentālo filmu – ne mazāk par 65 minūtēm – projektu attīstīšanu, vienam konkursā atbalstāmajam projektam piešķirot ne mazāk kā 12 tūkstošus eiro.
Saskaņā ar ekspertu vērtējumu, konkursa nākamajai kārtai tiks virzītas filmas - "Astoņas zvaigznes" (scenārija autori Dainis Īvāns un Askolds Saulītis, režisors Askolds Saulītis), "Baltijas jaunais vilnis" (scenārija autore un režisore Kristīne Briede, producents Uldis Cekulis, "Vides Filmu studija"), "Baltu ciltis" (scenārija autors Toms Ķencis, režisori Raitis un Lauris Ābeles, producente Dace Siatkovska, "Tritone Studio"), "Bērni cīņās par Latviju" (scenārija autors Arvis Kolmanis, režisore Ināra Kolmane, producents Jānis Podiņš, studija "Deviņi"), "Ievainotais jātnieks" (scenārija autore, režisore un producente Ilona Brūvere, studija "Kinolats"), "Kurts Fridrihsons" (scenārija autore Gundega Repše, režisore un producente Dzintra Geka, studija "Sibīrijas bērni"), "Lustrum" (scenārija autors Jānis Domburs, režisors Gints Grūbe, producente Elīna Gediņa-Ducena, studija "Mistrus Media"), "Mērijas ceļojums" (scenārija autore un režisore Kristīne Želve, producente Elvita Ruka, studija "Vivat!"), "Simtgadniecisks stāsts" (scenārija autors Kaspars Odiņš, režisore un producente Una Celma, studija "Fenixfilm") un "Turpinājum" (scenārija autore Dace Dzenovska, režisors Ivars Seleckis, producente Antra Gaile, studija "Mistrus Media").
„Tās ir filmas, kuras netop viena gada ietvaros, tās ir filmas, pie kurām ir jāstrādā vismaz divus, pat trīs gadus, filmas, kas ir saistītas ar sarežģītiem vēstures procesiem, filmas, kas ir tehnoloģiski sarežģītas… šie simtgades projekti noteikti bija kvalitatīvāki nekā ikdienas konkursa projekti,” norāda NKC vadītāja Dita Rietuma.
Viens no žūrijas locekļiem – režisors Jānis Streičs – norādīja, ka konkursa dalībnieku aktivitāte pierādījusi to, kas ir aktuāls, vajadzīgs un nevajadzīgs. Žūrija bijusi vienisprātis par astoņiem projektiem, bet par diviem domas dalījušās. Savukārt režisors Pēteris Krilovs norādīja, ka konkursā bijuši daudzi stipri un interesanti projekti. Vienlaikus konkursā pietrūcis pētījumu par mūsdienu vēsturi.
Gada beigās dokumentālo filmu konkursam notiks otrā kārta, līdz kuram projektiem jābūt ar izstrādātu piecu minūšu demo materiālu. No desmit dokumentālo filmu projektiem tiks atlasīti seši, kuriem tiks piešķirts finansējums, lai tiktu uzsākta filmu ražošana. Dokumentālajām filmām jābūt pabeigtām līdz valsts simtgadei. Nacionālā kino centra (NKC) vadītājas vietnieks Uldis Dimiševskis aģentūrai BNS pastāstīja, ka konkursa otrajā kārtā tiks piešķirts pietiekams finansējums, lai projekti varētu noslēgties ar pilnmetrāžas dokumentālo filmu. Šobrīd gan vēl nepieciešamais finansējums neesot aplēsts.
Dokumentālo projektu attīstīšanas konkurss organizēts, turpinot Latvijas simtgadei veltītu augstvērtīgu, žanriski daudzveidīgu un sabiedriski nozīmīgu filmu izveidi, ar mērķi aktualizēt Latvijas vēstures, valstiskuma un nacionālās identitātes tēmas, stiprinot visplašākajā auditorijā izpratni par nacionālo identitāti un Latvijas valsts attīstību.
Programmas ekspertu komisijā darbojas sabiedrībā pazīstamas personības – kinorežisors Jānis Streičs, dzejniece un dramaturģe Māra Zālīte, komponiste Lolita Ritmane, kinozinātnieks Viktors Freibergs, Jaunā teātra institūta direktore Gundega Laiviņa un citi.
Latvijas filmas Latvijas simtgadei mērķu īstenošanai vairākās atlases kārtās līdz 2018. gadam iecerēts atbalstīt ne mazāk kā 12 nozīmīgas pilnmetrāžas filmas, tai skaitā piecas spēlfilmas (vēsturisku filmu , latviešu literatūras klasikas ekranizāciju, mūsdienu norisēs balstītu drāmu, filmu bērnu un filmu jauniešu auditorijai), vienu animācijas filmu un sešas dokumentālās filmas. Aizvadītā gada nogalē tika organizēts pirmais programmas konkurss spēlfilmu un animācijas filmu projektu attīstīšanai, atbalstot kopumā 13 projektu filmu scenāriju rakstīšanu, vizuālo risinājumu izstrādi un demo materiālu izveidi.
