Starp režisoriem, kuri 24. martā iepazīstināja žūriju ar savām jaunākajām iecerēm, ir Viesturs Kairišs, Juris Poškus, Laila Pakalniņa, Ināra Kolmane un citi pieredzējuši kino profesionāļi. Krilova ieskatā kvalitāte aug gan producēšanas noformējumam, gan pieteiktajiem scenārijiem.
„Man šis konkurss nebija pārsteigums, jo te bija kādi seši projekti, kas netika atbalstīti Latvijas simtgades konkursā, līdz ar to es viņus jau biju iepazinis. Daži ir nedaudz uzlaboti. Bet es domāju, ka visa šī konkursu sistēma, ko Nacionālais kino centrs ir ieviesis, un kaut kādā veidā tā reglamentācija, ceremonijas, kaut vai visi šie „pičingi” audzina kinematogrāfistus, un tas ir labi," uzskata Krilovs.
"Protams, ka no producēšanas viedokļa mēs pārāk maz vēl domājam, kā, kāpēc un ar kādu nolūku šīs filmas izplatīt tālāk – kam tās pārdot, ar ko tās būs interesantas. Tas nacionālais vērtējuma moments it kā ir pirmšķirīgāks. Kā filma aizies ārzemēs, ne vienmēr tiek domāts," turpina Krilovs. "Vai atkal otrādi – tā tiek taisīta kā kaut kāda reklāmas filma, skatu filma, par kuru visi teiks – vai, cik Latvija ir skaista, vai, cik Rīga ir laba! Mērķauditorija ir mazliet neskaidra, bet tas ir normāli. Domāju, ka tas ir mūsu izaugsmes jautājums. Bet vispār process iet uz labo pusi, noteikti.”
Jau vēstīts, ka ekspertu komisijā, kas vērtē spēlfilmu projektus, ir Pēteris Krilovs, Atis Amoliņš un Nacionālā kino centra (NKC) pārstāvis Uldis Dimiševskis.
Nacionālā Kino centra izsludinātajā šā gada filmu ražošanas projektu konkursā pavisam pieteikti 44 projekti – dokumentālās, animācijas un spēlfilmas. Konkursa nolikums paredz atbalstīt aptuveni divas jaunas pilnmetrāžas spēlfilmas, četras animācijas un sešas dokumentālās filmas. Atlases komisijai stāv priekšā grūts darbs, jo jāsabalansē kino mākslas valodas eksperimenti un jaunrade ar plašākai auditorijai saprotamiem, pierastiem stāstiem un kino izteiksmes veidiem. Šogad šim nolūkam piesaistīt arī ar kino nozari nesaistīti cilvēki.
“Mums ir gan kino mākslas izaicinājumi, gan tieša saikne ar sabiedrību, plānojot veidot žanra filmas - trillerus un mistiku,” norāda Nacionālā Kino centra vadītājas vietnieks Uldis Dimiševskis.
Ar savu filmu jauno projektu atlasē piedalās arī nupat “Lielo Kristapu” saņēmusī Ināra Kolmane, kura šādās projektu atlasēs redz iespēju uz savu projektu paskatīties ar neatkarīga eksperta acīm.
“Man ir svarīgas kaut kādas sajūtas, emocijas, tai pašā laikā lai tas būtu kinematogrāfisks stāsts, lai tas nebūtu stāsts, kuru ir ļoti viegli izstāstīt, man ir svarīga vizualitāte,” skaidro režisore Ināra Kolmane.
Jau vēstīts, ka konkursa finansējums ir 2 054 922 eiro, no kura animācijas filmu projektiem ir pieejami 501 531 eiro (52 % no pieprasītā 958 017 eiro), dokumentālo filmu projektiem 392 502 eiro (48 % no pieprasītā 815 664 eiro) un spēlfilmu projektiem 1 160 889 eiro (30 % no pieprasītā 3 927 384 eiro). Kuri filmu projekti šogad saņems finansējumu, kļūs zināms pēc Lieldienām.
