Filmas darbība notiek mūsdienās kādā muižā Latvijas laukos. Tās īpašnieki tur izveidojuši pansiju, kurā ierodas bagāti cilvēki, lai kaut uz mirkli paglābtos no mūsdienu pasaules spiediena. Dzīvojot pansijā, viņiem nav atļauts lietot mobilos telefonus, datorus un internetu.
Tik tālu stāsts izklausās gana reālistisks, taču kopumā filma drīzāk līdzinās sapnim vai ceļojumam fantāzijas pasaulē, kas notiek ārpus laika un telpas.
To komentējot, pats režisors Jevgeņijs Paškevičs izteicies, ka, viņaprāt, –
paradoksālā kārtā tieši fantāzijas ataino mūsu patieso iedabu spilgtāk par ikdienas gaitām.
Pansijas viesi ieradušies no dažādām pasaules valstīm, un arī aktieru ansamblis filmā ir starptautisks. Galvenajā – Freda Kellermana – lomā darbojas Lietuvas talants Leonards Pobedonoscevs, barons Fītinhofs ir Krievijas zvaigzne Leonīds Jarmoļņiks, mācītājs Hektors mūsu izcilais aktieris Gundars Āboliņš, spilgtas otrā plānas lomas ir Gatim Gāgam un Inesei Pudžai, par ko abi aktieri izvirzīti “Lielajam Kristapam” kategorijā “Labākais aktierdarbs otrā plāna lomā”.
Filma ir ļoti blīva ar dažādiem simboliem, citātiem, neparastām situācijām un personāžiem, no kuriem neviens, protams, nav nejaušs, bet katrs skatītājs visdrīzāk tos nolasīs pēc savām personiskajām izjūtām. Kaut vai – ko simbolizē japāņi laivā, kas ir viens no filmas caurviju tēliem, kas parādās visneiedomājamākās situācijās.
Tāpat, iespējams, katram būs sava versija – kas ir Klusā Gerda, kaut arī ļoti uzmanīgs skatītājs kādā epizodiskā ainā arī varbūt sadzirdēs ļoti konkrētu atbildi, pieļauj filmas režisora asistents Jurģis Tūbelis.
Viņš atklāj: “Kurš uzmanīgi skatīsies, tur viņa ir klātesoša. Bet jā, tas, kāpēc uz viņu filmas personāži atsaucas un kāpēc tās ir tādas mistiskas un neracionālas zināšanas, ko tad Klusā Gerda zina, bet citiem nestāsta, protams, ka tur ir brīva vieta katra skatītāja fantāzijai. Un es domāju, ka filma diezgan labi pasaka, ka – līdzīgi kā ar to lielo noslēpumu, ka mēs visi gribam zināt, kas būs, kad mūsu vairs nebūs –; bet tajā pašā laikā, tiklīdz mēs to uzzināsim, tā mūsu netaps.
Līdz ar to visi vēlas uzzināt to Klusās Gerdas noslēpumu, bet patiesībā vienlaicīgi no tā ļoti baidās.”
Lai arī cik noslēpumains un sirreāls var šķist viss filmas kopējais vēstījums, patiesībā tajā var labi ieraudzīt ikviena mūsu dzīves atspulgu, kurā realitāti grūti atdalīt no fantāzijām, kas arī mums ir visu laiku klātesošas, uzskata Jurģis Tūbelis.
“Līdzīgi kā bieži vien mūsu pašu sapņi un mūsu pašu fantāzijas. Nereti liekas, ka tās rodas tukšā vietā. Un tāpat var rasties jautājums – kā kaut kas tāds māksliniekam varēja ienākt prātā? Bet patiesībā jau tā dzīve mums apkārt ir tik raiba un daudzslāņaina arī ikdienā, ka ir tikai jāatver acis un jāprot sajust, un tie impulsi ir visneiedomājamākie, tie var nākt no visnegaidītākajām pusēm, bet tiem vienmēr ir kaut kāds ļoti racionāls un skaidrs cēlonis,” spriež Jurģis Tūbelis.
Filma uzņemta Latvijā, pamatā divās vietās – Dundagas pilī un Cesvaines pilī, to interjeros un eksterjeros, bet filmēts arī Rīgā, Talsos, Iecavā un vēl citviet.
Darbs Jevgeņija Paškeviča vadībā visai radošajai grupai bijusi bagātinoša, pat unikāla pieredze atzīst Jurģis Tūbelis. Kaut vai tādēļ, ka viņš nepieļauj kompromisus arī tad, ja jānofilmē šķietami neiespējamas lietas.
Jurģis Tūbelis stāsta:
“Lasot scenāriju un lasot ainu, kurā, piemēram, pilnīgā realitātē cauri Freda guļamistabai metru vai pusotru virs zemes izairējas laiva ar japāņiem... nu tas ir ierakstīts scenārijā.
Cilvēkiem, kuri strādā pie šīs filmas un kas vispār strādā kino, uzreiz iedarbinās fantāzija un uzreiz rodas jautājums, kā to uzfilmēt? Šajā filmā šādu ainu ir daudz. Žeņas gadījumā tās nav uzrakstītas pašmērķīgi, lai filmētu triku. Tās ir ļoti pamatotas.
Piemēram, arī lodveida zibens, kas arī ir ļoti būtisks elements filmā. Ko patiesībā tā īstu neviens nav redzējis vai uzfilmējis. Līdz ar to – kā to parādīt, kā to uzfilmēt, kā to padarīt ticamu? Tam tika veltīts neviens vien mēnesis plānošanas, domāšanas, mēģināšanas.”
Jevgēņija Paškeviča spēlfilmas “Ko zina Klusā Gerda” pirmizrāde gaidāma ceturtdien, 22. oktobrī, kinoteātrī “Splendid Palace”, kur to izrādīs Rīgas Starptautiskā kino festivāla konkursā, savukārt no piektdienas filma būs skatāma visplašākajam skatītāju lokam – Latvijas kinoteātros.
Filma deviņās kategorijās izvirzīta nacionālajai kino balvai “Lielais Kristaps”.
