“Tur ir viss. Tur ir piedzīvojumi, labā un ļaunā cīņa, cilvēka un dabas pretmets. Tur ir gan romantiski piedzīvojumi, gan emocijas, gan arī spriedze un, manuprāt, tas ir tas, kā dēļ cilvēki iet skatīties kino uz lielajiem ekrāniem,” stāsta režisors Matīss Kaža.
Par kadra estētiku filmā rūpējas operators Aleksandrs Grebņevs, ar kuru Matīss Kaža sastrādājies jau citos projektos.
“Viņš ir sulu spiede. Viņš vienkārši izspiež tevi līdz pēdējam un no tevis nekas pāri nepaliek,” atklāj Grebņevs. “Tas lielākais izaicinājums ir radīt tādu tomēr mūsdienīgu skatījumu uz šo žanru, jo
būsim godīgi, vesterns ir visnepopulārākais žanrs kino. Neskatoties uz to, ka tiek ražotas šīs filmas, mēs tomēr cenšamies viņu pasniegt jaunā, kā saka Matīss, mērcē. Tas man ļoti patīk, tas mani atbrīvo. Es varu principā darīt, ko es gribu.”
Filmas darbība risinās 19. gadsimta beigās, tādēļ vēlīnā klasicisma stila Jaunauces muižas interjers filmas veidotājiem ir ilgi meklēts dārgums.
“Ir tas teiciens no padomju laikiem, ka pēc “kinošņikiem” vairs zāle neaug. Šur tur jau zāle neaug, bet kopumā es domāju, ka viss būs labi un gan kino ļaudis būs apmierināti, gan mēs,” – tā Jaunauces pils pārvaldniece Inguna Balcere.
Vesterna žanra noteikumi ir interesants, bet reizēm arī nogurdinošs izaicinājums filmas māksliniekam Jurģim Krāsonam.
“Tas nozīmē kaut ko ļoti monumentālu, tas nozīmē diagonālās kompozīcijas, un tas nozīmē, ka drīkst arī nebūt ļoti skrupulozam attiecībā uz vēsturiskajām detaļām, jo no režisora ir uzstādījums, ka filma ir jauniešiem. Tā kā mums reizēm ir pārspīlējumi,” skaidro Krāsons.
Filmas spraigajā sižetā nozīmīga loma iedalīta zirgiem. Dažādās valstīs filmēšanās piedalīsies vairāk nekā 20 zirgu. Jaunauces muižas parkā sastopama ķēve Lēdija.
“Lēdija tēlo divus zirgus un, tā kā viņai tas deguns ir ļoti atpazīstams ar savu balto strīpu, tad otra zirga lomai tā strīpa tika nomaskēta ar speciālu krītiņu, kas diezgan grūti nāk nost tagad,” stāsta biedrības “ZirguSkola” pārstāve Gita Andersone, tīrot Lēdijas purnu. “Vakar kadrā tika šauts un līdz ar to zirgi bija jāpieradina arī pie šāvieniem. Viņš bija jānotur stallī, lai neuzskrien virsū aktieriem un tajā pašā laikā, lai tas šāviens dzīvē varētu notikt.”
Pirmajā latviešu vesternā galvenās lomas atveidos Žanete Zvīgule un Toms Veličko. Bet kuplajā aktieru ansamblī ir arī Agnese Cīrule, Kaspars Znotiņš, Vilis Daudziņš, Andris Keišs, Inese Kučinska un Jānis Skutelis.
“Katrs jauns cilvēks nāk ar savu pieredzi un domāšanu par to, kādam jābūt kino. Matīsam ir laba izglītība, un nešaubīgi viņam ir talants,” uzsver Daudziņš.
“Es priecājos, ka tas ir kaut kas cits, Latvijā nebijis. Tas viennozīmīgi nenozīmē, ka tā ir kvalitātes zīme, bet, cik esmu jau pabijusi filmēšanas laukumā un sastrādājusies gan ar režisoru, gan operatoru, man liekas, ka
šī komanda vai katrs atsevišķi, bet viņi ir ļoti spēcīgi,” atzīst Cīrule.
Kā iepriekš jau vēstīts, spēlfilmas “Kur vedīs ceļš” filmēšana šovasar sākās Zviedrijā un vēl turpināsies Tukumā un Mazsalacā, bet rudenī filmēšanas grupa dosies uz Itāliju. Filmas pirmizrāde iecerēta 2020. gada beigās.