Īpaši novērtētās filmas
„Lielajā Kristapā” par labāko spēlfilmu atzītās “Billes” režisore Ināra Kolmane veidojusi kā nopietnu, bet reizē dzīvesprieka pilnu dāvanu Latvijai. Līdzās dziļajam vēstījumam tās trumpji ir meistarīgi uzburtā 30.gadu Rīgas vide, precīzi atrasta galvenās varones lomas tēlotāja, kā arī profesionālā meistarība visos parametros.
Līdzās žūrijai filmu novērtējuši arī skatītāji – „Billi” noskatījušies 50 000, un to grib redzēt vēl un vēl. “Joprojām zvana – zvana no skolām, zvana no visiem reģioniem. Joprojām visiem vajag “Billi”. Tas taču ir brīnišķīgi. Pēc filmas vienmēr ir liels klusums un pēc tam izteikti paldies vārdi, un cilvēki negrib iet prom, bet vienkārši pasēdēt un pabūt filmas atmosfērā un filmas mūzikā. Daudzas mammas ir nākušas klāt un teikušas paldies par psihoterapiju – viņas sāk domāt, kā runāt ar saviem bērniem. Un bērni ir teikuši, ka filma ir ļoti skaista, ļoti aizkustinoša. Tas man pašai ir liels pārsteigums, ka filma ir visām paaudzēm,” saka režisore.
Ināra Kolmane atzīst – šāda līmeņa vēsturiskā filma kļuva iespējama tikai ar simtgades programmas finansiālo atbalstu.
Līdzīgi par filmu „Tēvs Nakts” izsakās arī Dāvis Sīmanis, kurš par filmu izpelnījies labākā režisora titulu: “Tieši šeit simtgades konteksts – iespēja runāt par tēmām, kuras ir gan pozitīvās, romantiskāka izpratne par vēsturi, gan vienlaikus iekļaut darbu, kas ir asāks un kur aizskartas kontraversālākas tēmas. Es ļoti ceru, ka tas neapstāsies.”
Nominācijās dominē filmas par pagātni, maz ir mūsdienu problemātikai veltītu darbu. To vidū par labāko dokumentālo filmu režisoru atzītā Ivara Selecka filma „Turpinājums”, kā arī Jāņa Norda filma „Ar putām uz lūpām” – par labāko aktierdarbu tajā atzīts Viļa Daudziņa atveidotais kaujas suņu treneris Didzis. Caur trakumsērgas skartu suņu alegoriju tajā atklāta kaislībās ierautu cilvēku neprātība.
“Greizsirdība vai aizdomas ir kā trakumsērga. Kad esi inficējies ar aizdomām, no tām nevar tikt vaļā. Beigās tev ir putas uz lūpām. Vai tas ir suņiem, kad viņi saslimuši ar tādu vai citu slimību, vai cilvēkam – viņš sāk rīkoties neadekvāti, traki. Un tad ir jautājums, kurā brīdī tu pats pamani, ka mute jānoslauka,” saka Daudziņš.
"Laimīgi sarežģīts"
“Lielā Kristapa” žūrijas priekšsēdētāja Sonora Broka žūrijas darbu dēvē par laimīgi sarežģītu, jo prieks, ka daudzas filmas bija teju vienlīdz spēcīgas, kas savukārt sarežģīja laureātu izvēli. Vairāk gan varētu vēlēties aktuālu kino darbu tieši par Latvijas šodienu, kā izcilu piemēru šajā ziņā viņa min Gunta Bojāra debijas filmu „Vīrietis un dālijas”.
“Tā ir nenovērtējamas nozīmes filma tieši Latvijas sabiedrības kontekstā, jo tā runā it kā par vienu nelielu ģimenes modeli, mīlestības neesamību ģimenē, kuras dēļ iztrūkst dialogs starp paaudzēm. Man liekas – tā ir tēma, kas skar teju ikvienu Latvijas sabiedrībā,” saka Broka.
Kino balvas “Lielais Kristaps” ceremonijā tika apbalvotas labākās filmas un kinoprofesionāļi kopā 23 kategorijās, kā arī piešķirtas specbalvas. “Varbūt vispār ir nepareizi formulējumi "labākā filma", "labākais aktieris", "labākā aktrise". Šogad tiešām bija ārkārtīgi spēcīga konkurence, filmas bija tuvu cita citai. Man labāk patiktu formulējums, kā mēs kā žūrija vēlējāmies izcelt filmas, kas ieguvušas balvas, jo viņām piemita kaut kas vēl papildus, kas varbūt citās bija mazliet mazāk,” Latvijas Radio radījumā “Kultūras Rondo” sacīja Broka.
Broka arī atzīst, ka beidzot Latvijas kino industrija ir uzelpojusi: “Beidzot pietuvojamies normālai Latvijas kino industrijas elpošanai. Kino profesionālim tāpat kā pianistam vai jebkuram citam ir jāvingrinās savā profesijā, lai viņš varētu noturēt savu spēju līmeni, kā arī paaugstināt. Absolūti fantastisks gads bijis kino, gribētu novēlēt tam turpināties vēl un vēl. Gribētu novēlēt Latvijas jaunajai valdībai mīlēt kino, jo tas ir rīks, ar kuru varam uzrunāt vietējo sabiedrību, gan pastāstīt par sevi pārējai pasaulei.”
Tajā pašā laikā viņa norāda, ka plašā piedāvājuma dēļ nevar izcelt vairākus laureātus.
“Žēl, ka nevar iedot piecas balvas otrā plāna aktrisei, ka nevarējām iedot “Homo Novus” aktieru ansamblim, jo ansambļa saspēlē slēpjas tā burvība,” bilst Broka.
Eksperti par «Lielā Kristapa» laureātiem
Vērtējot pašu balvu pasniegšanas ceremoniju, kinozinātniece Elīna Reitere (Vācija) norāda, ka latvieši prot uzrīkot svētkus. Viņai daudz nākas apmeklēt Vācijā dažādas kino industrijas balvu ceremonijas, un, salīdzinot ar tām, Latvijā tie tiešām ir nozares svētki.
Līdz pēdējam brīdim karsta bija intriga, kuru no spēlfilmām iegūs “Lielo Kristapu”. Šo godu izpelnījās Ināras Kolmanes darbs „Bille.” Kino kritiķe Anita Uzulniece atklāj, ka gaidījusi citādus rezultātus, tajā pašā laikā viņa ir gandarīta par to, ka Latvijas filmas vērtē starptautiska žūrija, jo tas ir cits skats uz veikumu. “Es visvairāk esmu pārsteigta par aktieru balvu piešķiršanu. Ja tāds sniegums kā Kaspars Znotiņš, Kaspars Zvīgulis filmā “Homo Novus”, par labāko otrā plāna lomu atzīst puisi no “Kriminālās ekselences fonda”, tas mani pārsteidza,” saka Uzulniece. Viņa cerējusi, ka starptautiskā žūrija novērtēs tādu vieglu, raitu un elegantu filmu kā “Homo Novus”.
Visvairāk balvu – četras – saņēma Dāvja Sīmaņa filma „Tēvs Nakts”. Par labāko mākslinieci atzīta Kristīne Jurjāne, labāko operatoru – Andrejs Rudzāts, labāko otrā plāna aktrisi – Ilze Blauberga. Dāvis Sīmanis saņēmis balvu kā labākais režisors. Arī viņš uzskata, ka tieši simtgade deva iespēju runāt arī par šādām ļoti smagām tēmām, ko citkārt izvērst nebūtu tik vienkārši.
““Lielas Kristaps” ir balva, ko pasniedz kino profesionāļi kino profesionāļiem par sniegumu, ko redzam uz ekrāna. Mēs skatāmies profesionālajā kategorijās salīdzinot. Tas bija mūsu kopīgais lēmums,” žūrijas lēmumu skaidro Reitere.
Ar milzu prieku un pārsteigumu savus nosauktos vārdus labākā aktiera kategorijā uzņēma Elita Kļaviņa un Vilis Daudziņš. Elita Kļaviņa novērtēta kā spilgta galvenās lomas atveidotāja Francijas un Latvijas kopražojuma filmā „Rīga. Dublis 1”.
“Visdrosmīgākais un labākais žūrijas lēmums. Tādā eksperimentālā filmā kā “Rīga. Dublis 1” Elita ko parāda, ir sasniegums,” uzskata Uzulniece.
“Šī filma un “Kriminālās ekselences fonds” dod drosmi kino veidotājiem atļauties būt pašiem, eksperimentēt, riskēt un ka tam var būt labi rezultāti bez speciāliem fondiem finansējuma. Prieks par šo žūrijas lēmumu."
Uzulniece atzīst, ka nākamajā gadā vajadzētu padomāt par iespēju rīkot laureātu filmu seansus jau pēc rezultātu paziņošanas. Reitere piebilst, ka vēl līdz 19.novembrim studija “Lunohod” vietnē wimeo.com piedāvā noskatīties “Lielo Kristapu” ieguvušo Vladimira Leščova animācijas filmu “Elektriķa diena”. Savukārt Broka visus aicina jau laicīgi doties uz kino, jo nekad nevar zināt, kura filma iegūs balvu.
