"Jau vairākus gadus "Lielais Kristaps” iet divos virzienos – viens ir filmas, kas ir nominētas balvām, bet ir kārtīgu repertuāra dzīvi nodzīvojušas. Ārpuskonkursa pirmizrādes ir festivāla otrs virziens,” norāda Nacionālā kino centra pārstāve Kristīne Matīsa.
Šīs filmas, kuras tagad piedzīvo pirmizrādi, varēs pretendēt uz balvām nākamajā festivālā "Lielais Kristaps”. Matīsa bilst, ka katru dienu gaidāmas vairākas pirmizrādes.
Ivara Zviedra dokumentālās īsfilmas “Afigenna” un “Meikots Īrijā” pirmizrādi svinēs 9. novembrī.
"Skatītājiem jāgatavojas uz vecāku un bērnu psihoterapijas seansu.
Tās filmas ir kolāža, kur ir četras mammas un bērni, kas ļaus atcerēties savas attiecības ar vecākiem vai savas attiecības bērniem," atzīst Ivars Zviedris.
Režisors atklāj, ka pats ir piedzīvojis ar savu vecmāmiņu vai mammu kaut kādas lietas, kas redzamas šajās filmā. Abas filmas varēs noskatīties vienā seansā, Zviedris uzskata, ka tās viena otru papildina. Viena no filmu līdzautorēm ir arī Latvijas Radio Ziņu dienesta žurnāliste Zane Mače, kuru ar režisoru vieno arī sadarbība saistītajā projektā "Pabalstu savaldzinātie".
Kristīne Matīsa vēl izceļ arī Pētera Ķimeļa filmu “Tēvi ’88".
"Ārkārtīgi elegants meklējums par to, ka puisis, kurš nezina, kas ir viņa tēvs – jo māte viņam to nesaka –, viņš vienkārši brauc uz tām vietām, kur māte viņa dzimšanas laikā dzīvojusi, un meklē vīriešus, kas varētu būt viņa tēvs. Tur ir ļoti daudz psiholoģisku pārdomu.
Kārtējo reizi jāsaka, ka dokumentālais kino Latvijā ir ārkārtīgi interesants un dažāds," atzīst Matīsa.
Savukārt Lāčplēša dienā, 11. novembrī, būs pirmizrādes Latvijas Televīzijas programmas “Latvijas kods. Latvija šodien” piecām dokumentālajām īsfilmām.
Līdzās dokumentālajām filmām 10. novembrī pirmizrāde arī Etiopijas, Latvijas, Igaunijas, Rumānijas un Spānijas kopražojuma zinātniskās fantastikas spēlfilmai "Jēzus rāda tev lielceļu”. Viena no filmas producentēm Guna Stahovska norāda, ka filma ir sociāla un politiska kritika, kurā savijas āfrikāniskie, retro, futūristiskie un psiholoģiskie elementi. Tās režisors un scenārija autors ir spānis Migels Lanso (Miguel Llanso).
"Viņš tiešām iet no tās spāniskās puses, un veids, kā viņš par to stāsta, ir atšķirīgs no tā, kā mēs esam pieraduši par tādiem jautājumiem runāt un rādīt. Tāpēc pirmais iespaids varētu raisīt pārsteigumu," skaidro Stahovska.
Filmas sižets vēsta par CIP aģentu Palmera un Gagano jauno misiju, kas ir iznīcināt bīstamu datorvīrusu “Padomju Savienība". Viņi iekļūst sistēmā ar VR palīdzību, tomēr misija izrādās slazds, jo vīruss ir daudz komplicētāks, nekā bija gaidīts.
"Filma ir daudz ceļojusi pa festivāliem un šogad iegūs titulu – dīvainākā filma pasaulē," uzskata Stahovska.
Tas ir projekts, kas tapis ar privātiem līdzekļiem, piesaistot pūļa finansējumu. Igaunija vienīgā drosmīgi iedevusi valsts līdzekļus. "Pārējie pievilkās aiz dīvainības, saskatīja brīnišķīgu iespēju par jebko jebkā izpausties," atzīst Stahovska.
