LTV Filmu iepirkšanas nodaļas vadītāja Zane Valeniece, kura projektu "Latvijas kods" vada astoņus gadus (2013. un 2014. gadā bijusi projekta vadītājas asistente), pirms sarunas sazinājusies ar bijušo kolēģi, LTV Filmu nodaļas vadītāju Annu Rozenvaldi, jo viņa kopā ar režisoru un producentu Gintu Grūbi, bijušo Nacionālā kino centra (NKC) vadītāju Ilzi Gailīti Holmbergu un viņas vietnieku Uldi Dimiševski bija pieminētās sarunas dalībnieki. Visu iesaistīto sajūtu, ka pietrūkst stabilas tradīcijas portretēt Latvijas šodienu, izdevās pārvērst "Latvijas koda" projektā. Gints Grūbe par to vakaru kinoteātrī "Splendid Palace" teicis:
''Toreiz cerējām, ka "Latvijas kods" būs tikpat stabila tradīcija kā "Latvijas hronika", kur satiekas jauni un pieredzējuši kinematogrāfisti un tiek nofilmēts laiks."
Zane Valeniece piebilst, ka līdzīgs dokumentālo filmu projekts tolaik jau bijis Igaunijā, tāpēc, sekojot kaimiņu piemēram, radusies doma Latvijā veidot savu.
"Igaunijas kods" pastāv joprojām, turklāt tajā pārņemta Latvijas prakse piesaistīt kino nozares ekspertus. Veiksmīgi sanāca, ka Valsts kultūrkapitāla fondam (VKKF) bija programma valstiski nozīmīgu pasākumu atbalstam. LTV ik gadu sniedz pieteikumu konkursam, VKKF ir galvenais projekta finansētājs, tāpēc arī "Latvijas koda" laika rāmis ir tik strikts – filmas jārada nepilna gada laikā, lai iekļautos koncentrētā, tematiski un žanriski daudzveidīgā "Latvijas koda" dokumentālo filmu programmā.
Otrs projekta atbalstītājs kopš pirmsākumiem ir NKC. "Latvijas kods" rāda piemēru, kāda var būt stabila un veiksmīga starpinstitūciju sadarbība. "Šāda prakse, sabiedriskajiem medijiem piesaistot fondu finansējumu un kopproducējot filmas ar neatkarīgajiem producentiem, ir arī citviet Eiropā," teic Zane Valeniece.
Unikālais Latvijas kods
""Latvijas koda" dokumentālās īsfilmas 26 minūtēs ļauj īsā, kodolīgā un vizuāli spēcīgā veidā izprast kādu unikālu tēmu, cilvēku vai fenomenu šodienas Latvijā. Tās rosina meklēt kontekstu, pieprasa iedziļināšanos un raisa diskusijas," stāsta Zane Valeniece.
"Atslēgas vārds un šī projekta brīnišķīgā puse ir "šodiena" – filmās dokumentējam unikālo un tikai šim konkrētajam laikam raksturīgo, veidojam daudzslāņainu Latvijas portretējumu. Manuprāt, hronika joprojām ir ļoti svarīgs kino formāts – kinematogrāfiski darbi, kas caur autoru vēstījumu fiksē šodienas realitāti un veido dziļāku izpratni, kādā sabiedrībā dzīvojam. Katra no 54 "Latvijas koda" filmām ietver kultūrvēsturiskas laikmeta liecības, kas daudz pasaka par Latviju pēdējo desmit gadu laikā, turklāt to vērtība tikai pieaugs –
vēl pēc kāda laika būs interesanti skatīties, kā Latvija mainījusies un kā filmu tēmas attīstījušās."
"Mani patīkami pārsteidz, kā režisori arvien spēj atrast unikālus stāstus un varoņus. Jauni redzējumi fascinē un liek uzdot jautājumu, kāpēc iepriekš par to nebijām aizdomājušies? "Latvijas koda" stāsti nekur citur nav bijuši izstāstīti. Mēs esam tie, kuri nodod tos plašākai sabiedrībai kā atklājumu."
Sacensība par šodienas aktuālāko stāstu
Ik gadu LTV izsludina konkursu, kurā izvēlas piecu jaunu dokumentālo īsfilmu projektus, sniedzot uzvarētājiem ne tikai finansējumu filmas radīšanai, bet arī iespēju saņemt nozares ekspertu konsultācijas. ""Latvijas kods" kļuvis par atpazīstamu zīmolu Latvijas dokumentālā kino jomā, ko augstu novērtē kino profesionāļi. 10 gadu laikā konkursā iesniegti 259 pieteikumi, 54 projekti īstenoti – interese ir liela gan no jaunajiem, gan pieredzes bagātajiem režisoriem. Ne velti redzam, ka režisori projektā atgriežas – trīs filmas uzņēmuši Lauris un Mārcis Ābeles, Inese Kļava un Kārlis Lesiņš, rekordists ar piecām filmām ir Ivars Zviedris."
"Šis ir LTV konkurss, tāpēc vēlamies, lai iesniegtos projektus – filmu idejas – izvērtē mūsu cilvēki, taču, lai vēl plašāk paskatītos uz katras idejas aktualitāti, vienmēr pieaicinām arī satura konsultantu un ekspertus no VKKF un portāla LSM.lv. Atlases kritēriju virknē svarīgākais filtrs ir "šodiena" – kāpēc šim stāstam jābūt izstāstītam tieši šobrīd? Katru gadu konkursā piesaka vairākas tēmas, kas jau zaudējušas aktualitāti vai arī kuru īstais brīdis publicēšanai vēl nav pienācis. Iesniedzot pieteikumu, ļoti būtiska ir ne tikai spēja pamatot stāsta aktualitāti, bet arī atklāt režisora unikālo redzējumu. Ko viņš ar šo stāstu vēlas pateikt? Bieži vien aktualitāte ir spēcīgāka, bet citreiz tieši pretēji – caur režisora redzējumu ieraugām aktualitāti no pilnīgi cita skatupunkta. Skatāmies arī, kā visas piecas izvēlētās filmas izskatīsies kopā kā izlase – vai tās būs pietiekami dažādas un spēs uzrunāt dažādas auditorijas."
Projektā desmit gadu laikā ir izveidota 21 debijas filma.
"Lai veidotos nebijušas sadarbības un industrijā ienāktu jauni cilvēki, mūsu misija ir atbalstīt režisorus debitantus – ik gadu vienam vai diviem ir iespēja veidot savu pirmo filmu. Jaunajiem šī ir iespēja pieteikt sevi dokumentālajā kino. Vairākiem šobrīd nozarē atzītiem režisoriem "Latvijas kods" ir bijis labs starts. Atzinība konkursam noteikti ir režisoru atgriešanās projektā ar nākamajām filmām."
Būtisks aspekts konkursa ideju izvēlē ir spēja projektu īstenot nepilna gada laikā. "Grūti novērtējams lielums, tomēr var sajust, kurš pieteiktais stāsts ir ļoti spēcīgs, bet gada laikā filmā to pārvērst nebūs iespējams. Saucam to par iekļaušanos projekta realizācijas rāmī – filmu komandām jāspēj saprast "Latvijas koda" specifiku, jo LTV nav iespēju nobīdīt pirmizrādi, kurai jānotiek novembrī.
Tāpēc tēmām, kurām jau veikta izpēte pieteikuma izstrādes laikā, ir lielāka iespējamība tikt realizētām."
Zane Valeniece norāda, ka desmit gadu laikā visi iesāktie projekti nonākuši līdz pirmizrādei: "Režisoriem reizēm šķitis, ka nepietiek laika, ka svarīgi notikumi vēl tikai norisināsies. Bijušas situācijas, kad filmē pēdējā brīdī, bet to uztveram ar sapratni, ja kavēšanās ir būtiska stāsta pilnvērtīgai izstāstīšanai. No otras puses, striktais laika rāmis ir labs treniņš īsā laikā izdarīt maksimālo. Šo gadu laikā bijuši vairāki režisori, kuri teikuši, ka noteikti uzņems stāsta turpinājumu vai bagāto tēmu attīstīs pilnmetrāžas filmā. Arī šogad ir šāda filma."
Ciešā saiknē no sākuma līdz filmas pirmizrādei
"Latvijas koda" pievienotā vērtība ir ekspertu konsultācijas filmu veidošanas gaitā, kuras jau no projekta pirmsākumiem nodrošina NKC. "Manuprāt, konsultantu loma ir ārkārtīgi būtiska, jo viņi spēj piedāvāt filmu komandām savu skatījumu gan par stāstiem, gan montāžu. Tikšanās ar ekspertiem ir radošs process, kurā piedalāmies divreiz gadā. Viena konsultācija ir tikai par saturu, tajā apspriežam filmu idejas – ko varētu darīt labāk vai citādāk –, otrajā kopā skatāmies un diskutējam par filmas montāžu."
""Latvijas kodā" režisori netiek atstāti vieni – esam ciešā saiknē no sākuma līdz pat filmas pirmizrādei. Lielākoties filmu komandas ir gandarītas par šādu iespēju, īpaši jaunajiem režisoriem un producentiem šis ir vērtīgs jaunu zināšanu ieguves veids. Kad pats esi ļoti iekšā procesā, reizēm vajag skatu no malas, kas var izrādīties precīzākais un vērtīgākais. Projektā ir bijušas situācijas, kad, ekspertiem iesakot izmaiņas, mainās stāsta struktūra un filmā viss saliekas kopā."
Mikaels Opstrups (Mikael Opstrup), dokumentālā kino konsultants un apmācību vadītājs no Dānijas, "Latvijas kodā" ir no pirmsākumiem. "Ļoti spēcīgs dokumentālajā kino un stāstu veidošanā, viņa vērtība projektā ir liela – Mikaels ļoti labi pārzina "Latvijas koda" formātu, vienmēr ir atvērts sarunām ar režisoriem un producentiem, iesakot, kā stāstu padarīt vienkāršu un saprotamu plašai auditorijai. Lai arī izklausās vienkārši, īstenībā tas ir vissarežģītākais uzdevums."
Savukārt Fils Jandalī (Phil Jandali) no Zviedrijas projektā ir pēdējos piecus gadus. "Viņš ir brīnišķīgs montāžas eksperts, kuram patīk un izdodas paskatīties uz filmām no pilnīgi cita rakursa. Turklāt Filam un Mikaelam ir ļoti laba saspēle, viņi viens otru papildina, vienmēr ne tikai sniedz vērtīgus padomus, bet arī uzdod īstos jautājumus – par ko ir stāsts, ko tajā saprotam un ko ne?"
Komandā ir vēl trešais pieaicinātais eksperts – satura redaktors no Latvijas. "Sākumposmā konsultēja Rita Ruduša, kura gadu gaitā jau kļuvusi par "Latvijas koda" komandas cilvēku. Divus gadus redaktors bija Uldis Dimiševskis, šogad – Zane Balčus, foruma "Baltic Sea Docs" projektu vadītāja. Uzslavas katram, jo viņu iesaiste ir bijusi ļoti nozīmīga. Aicināt komandā konsultantus, kuri nestrādā LTV, man šķiet ļoti būtiski, jo tādējādi veidojam un stiprinām sabiedriskā medija sadarbību ne tikai ar neatkarīgajiem producentiem, bet arī ar kino nozares ekspertiem."
Filmu dzīve ārpus televīzijas
"Vienmēr esam akcentējuši, ka "Latvijas koda" filmām jābūt vizuāli spēcīgām, jo tieši tā ir kino īpašā vērtība. Šo desmit gadu laikā bijušas filmas, kuru stāstus izrādīšana uz lielā ekrāna padarījusi spēcīgākus un paspilgtinājusi, bet tapušas arī filmas, kas vislabāk dzīvojušas mazajos televīzijas ekrānos. Jebkurā gadījumā jau kopš projekta pirmsākumiem mums ir bijis ļoti būtiski pirmizrādīt filmas uz lielā ekrāna. Kad filmu komandas un skatītāji satiekas kinoteātrī, notiek svētki, turklāt šis ir vienīgais brīdis, kad varam noskatīties visas piecas filmas vienkopus un iegūt "Latvijas koda" konkrētā gada sajūtu."
"Primāri filmas tiek veidotas televīzijai, bet ir ļoti svarīgi, lai tās dzīvo savu dzīvi arī ārpus tās. Portālā LSM.lv ar angļu un krievu valodas subtitriem, kā arī filmu festivālos. Bieži vien "Latvijas koda" stāsti ir universāli, tāpēc tos saprot arī ārpus Latvijas. Priecājos par katru mazo vai lielo panākumu! Filmas katru gadu tiek nominētas nacionālajai kino balvai "Lielais Kristaps", balvu ieguvušas trīs: "Rīgas kungi" (2015., režisore Adriāna Roze), "Vectēva tēvs" (2016.g., režisors Kārlis Lesiņš) un "Pārceltuve" (2020., režisors Pauls Ķesteris). Vienmēr ir gandarījums arī par nominācijām, jo šīs atzinības apliecina, ka industrija paveikto ir novērtējusi."
Filmas ārvalstu festivāliem piesaka gan LTV, gan paši filmu veidotāji. Norādot, ka filmu izplatīšana ir resursu ietilpīga un ka šis process vēl krietni pilnveidojams, Zane Valeniece palepojas, ka "Pa vidu" (2020., režisors Viesturs Meikšāns) ir bijusi nominēta Dānijas filmu festivālā kā labākā ārzemju īsfilma, savukārt "Vectēva tēvs" saņēmusi balvu festivālā "International Bosphorus Film Festival" Stambulā, Turcijā. "Režisors Kārlis Lesiņš nevarēja piedalīties, tāpēc es devos uz Turciju pēc balvas – man kā projekta vadītājai šis bija īpašs un ļoti aizkustinošs brīdis."
Šī gada Latvijas kods – drosme
"Latvijas koda" jubilejas gadā piecās jaunās filmās režisori meklē atbildi uz jautājumu, ko nozīmē būt drosmīgam un pieņemt drosmīgus lēmumus šodienas Latvijā.
""Latvijas koda" desmitajam gadam ļoti piestāv drosmes kods!
Ne tikai runājam par drosmi, bet arī paši esam drosmīgi, jubilejas gadā uzticot trīs režisoriem – Betijai Zvejniecei, Mārtiņam Jansonam un Unai Cekulei – veidot debijas filmas."
"Drosme būt brīvam šodien ir liela vērtība – kādam tas šķiet pašsaprotami, kādam tas ir liels izaicinājums, kāds vēl ir tikai ceļā uz to. Filmu "Einaratīvs" (režisore Betija Zvejniece) un "Lapsas ādā" (režisors Mārtiņš Jansons) galvenie varoņi ir brīvi savās domās, idejās un darbos, kas patiesi iedvesmo. Savukārt filmā "Birokrātijas līķis" (režisors Ivars Zviedris) mums ir iespēja aizdomāties, kāda ir vajadzība pēc drosmīgiem lēmumiem šodienas Latvijā. "Pilnmēness serenāde" (režisori Mārcis un Lauris Ābeles) novērojošā stilistika skatītājam drosmīgi atklāj pilsētas nakts dzīves tumšo pusi, kur būt drosmīgam ir sevis pašapliecinājums. Savukārt filmā "Viena maza ballīte" (režisore Una Cekule) mums ir iespēja pietuvoties kāda kolektīva drosmīgas idejas realizācijai, kas iedrošina un atgādina, cik liels spēks ir kopienas piederības sajūtai."
Piecas jaunās "Latvijas koda" īsfilmas televīzijas pirmizrādes piedzīvos no 15. novembra otrdienās plkst. 22.00 LTV1 un REplay.lv. Visas iepriekšējos gados tapušās filmas vienkopus skatāmas "Latvijas koda" arhīvā.
Sarunas noslēgumā Zane Valeniece aicina režisorus turpināt pētīt unikālo, skaisto un nezināmo šodienas Latvijā: "Meklējiet Latvijas kodus, stāstiet mums par tiem, veidosim šodienas Latvijas hroniku kopā!"
