Filma ir daļa no LTV, žurnāla “Ir” un sabiedrisko mediju portāla LSM.lv kopprojekta “Čekas ietekme uz nacionālās Atmodas procesiem”. Topošajā filmā autori pēta un skaidro, vai un kā Atmodas procesus ietekmēja Valsts drošības komiteja (VDK) un Komunistiskā partija. Filmas pamatā ir intervijas ar Atmodas līderiem, LPSR Komunistiskās partijas Centrālās komitejas (CK) funkcionāriem, vēstures pētniekiem, VDK aģentu kartotēkā atrodamajiem Augstākās padomes deputātiem, kuri savulaik bijuši aģenti, bet 1990. gada 4. maijā balsojuši par Latvijas neatkarību.
Augstākās Padomes deputāti čekas aģentu sarakstā
Sešpadsmit to Latvijas PSR Augstākās Padomes deputātu, kuri 1990. gada 4. maijā nobalsoja par Neatkarības deklarāciju, vārdi pēc Valsts drošības komitejas aģentu kartotēkas publiskošanas 2018. gada decembrī tika atrasti čekas aģentu sarakstā.
Vai VDK ietekmēja Latvijas ceļu uz neatkarību, vai un kā iespējamā saikne ar VDK ietekmēja šo cilvēku lēmumus Latvijai izšķirīgos brīžos, - to iespējams uzzināt no AP deputātu stāstiem.
Iepriekšējie stāsti:
- Uzzinot par VDK aģenta kartīti, biju šokā un gribēju tiesāties. Intervija ar bijušo AP deputātu Gavaru
- Ar VDK sadarbojos brīvprātīgi, konvoja pavadībā. Intervija ar bijušo AP deputātu Alekseju Grigorjevu
- Kā viena pēcpusdiena var ietekmēt visu dzīvi. Juris Celmiņš stāsta par saistību ar VDK
- Mani noskaņoja tautas griba. Intervija ar Anatoliju Gorbunovu
- Apzināti nevienu apmelojis neesmu. Intervija ar Juri Cibuļu par sadarbību ar VDK
- Tur bija norunāts, kā sadalīt Baltiju. Intervija ar Alfrēdu Rubiku
- «Tava kartiņa būs uz visiem stūriem». Intervija ar Arvīdu Ulmi
-
Ne jā, ne nē. Ne melns, ne balts. Einars Repše par čeku, LNNK tapšanu un augusta puču
-
Bez aģentiem nav iespējams iztikt. Intervija ar Genādiju Loskutovu
-
Viss slepenais agri vai vēlu kļūs atklāts. Intervija ar krievu vēsturnieku Ņikitu Petrovu. 1. daļa.
Gunta Gaidamaviča norāda, ka visīpašākais filmas materiāls ir intervija ar Krievijas zinātnieku, VDK darbības pētnieku Ņikitu Petrovu. Viņš uzskata, ka pastāv iespēja, ka kāds čekas darbinieks, pārkāpjot instrukcijas, aģentu kartotēku saglabāja nevis tādēļ, lai kaitētu Latvijai, bet tieši otrādi – lai to pasargātu. VDK savulaik daudzus piespieda sadarboties šantažējot, un, piekrizdami sadarboties, daudzi paglābās no apkaunojuma. “Tagad [ar kartotēkas publiskošanu] ir atliktais kauns. Patiesība agri vai vēlu nāk gaismā,” filmā pauž Ņikita Petrovs. Tajā pašā laikā filma meklē arī atbildes uz jautājumiem par to, ko nozīmē būt čekas aģentam, un tomēr balsot par Latvijas neatkarību – vai tā ir kažoka pārmešana vai važu nokratīšana?
Filmas autori uzskata, ka Atmodas periodā arī VDK un CK darbinieki bija dezorientēti un sašķēlušies, tādēļ svarīgs ir arī jautājums par to, vai čeka vēl bija bīstama. Sandra Kalniete filmā atzīst – būtu pieticis arestēt pirmos desmit aktīvistus, lai viss apklustu. Par laimi, tas nenotika.
Filmas vajadzībām veiktās intervijas daļēji publicētas žurnālā “Ir” un sabiedrisko mediju portālā LSM.lv.
Filmas “Atmodas labirintā” pirmizrāde: pirmā daļa – 30. janvārī pulksten 21.15, otrā daļa – 31. janvārī pulksten 21.15 LTV un Replay.lv. Pēc televīzijas pirmizrādes filma bez ierobežojumiem būs pieejama REPLAY.lv arhīvā.
Projektā “Čekas ietekme uz nacionālās Atmodas procesiem” tapusi LTV, žurnāla “IR” un sabiedrisko mediju portāla LSM.lv veidota rakstu un interviju sērija, kas aptver atmiņas par notikušo 30 gadus pēc Latvijas tautas Atmodas 90. gados. Ar to palīdzību iecerēts sniegt plašāku redzējumu par tā laika norisēm un palīdzēt labāk apjaust un izprast, kā tapušas mūsu valsts nesenās vēstures lappuses. Dokumentālā filma “Atmodas labirintā” ir projekta noslēdzošais darbs. Režisore – Agita Cāne-Ķīle, scenārija autori – Gunta Gaidamaviča un Pauls Raudseps, žurnālistes un pētnieciskā darba īstenotājas – Gunta Gaidamaviča un Māra Miķelsone, filmas producente – Ieva Rozentāle, izpildproducents – Artis Dobrovoļskis, projekta koordinatore – Nellija Ločmele. Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par filmas saturu atbild Latvijas Televīzijas Kultūras raidījumu redakcija.
